ATD: Zem kopbraukšanas klasiskā formulējuma apakšā paliekot komercdarbību, rodas problēmas

LETA
CopyLinkedIn Draugiem X
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Foto: Evija Trifanova/LETA

Zem kopbraukšanas jeb «ridesharing» klasiskā formulējuma apakšā mēģinot palikt komercdarbību, rodas problēmas, sacīja Autotransporta direkcijas (ATD) valdes priekšsēdētājs Kristiāns Godiņš.

«Pirmkārt, es gribu uzsvērt, ka ne direkcija, ne nozare nav pret klasisko kopbraukšanas pakalpojumu. Ir tikai normāli, ja cilvēki, dodoties uz darbu, veikalu vai jebkādu citu galamērķi, ņem līdzi kaimiņus, radiniekus, paziņas, kuriem ar viņiem ir pa ceļam. Problēmas rodas tad, kad zem kopbraukšanas klasiskā formulējuma apakšā mēģina palikt komercdarbību, kura savukārt savā klasiskajā formā ir regulējama. Līdz ar to ir jautājums, vai neveidojas nevienlīdzīga konkurence, sniedzot vienu un to pašu pakalpojumu. Ir deputāti, kuri kaismīgi stāsta, ka tas ir cita veida pakalpojums. Es tā nedomāju,» klāstīja Godiņš.

Viņš uzsvēra, ka ir pilnīgi vienalga, vai maizi iepako celofānā vai papīrā - tā joprojām ir maize. "Arī šajā gadījumā atšķirība ir tikai tajā, kā es piesaku sev nepieciešamo pakalpojumu - platformā vai kādā taksometru kompānijā. Tas nemaina to, ka mani ved uz manis izvēlēto punktu no manis izvēlētā iekāpšanas punkta manis izvēlētā laikā.

Klasiskajā kopbraukšanā šoferis nosaka, kad un uz kurieni brauks - pārējie var vai nu pievienoties vai ne. Savukārt pašlaik tiek lobēts klasisks taksometru pakalpojums, jo es gan piesaku pakalpojumu, gan izvēlos kad, no kurienes un uz kurieni es gribu braukt. Gan Eiropas regulas, gan Latvijas likumi nosaka, ka šī jau ir komercdarbība," sacīja ATD vadītājs.

Viņš piebilda, ka komercdarbību var veikt, bet atbilstoši normatīvajiem aktiem. «Tātad tiem ir jābūt licencētiem uzņēmumiem un licencētiem transporta līdzekļiem. Otrs ir drošības jautājums. Ja pakalpojumu sniedz nevis juridiska, bet fiziska persona, tad pret ko mēs vērsīsimies, ja, piemēram, notiks ļoti smags negadījums, kurā ies bojā vadītājs, bet pasažieris tiks sakropļots? Tiek stāstīts, ka problēmu gadījumā platformā konkrēto vadītāju varēs novērtēt ar atzīmi «slikti«. Nu piedodiet, bet tā ir neadekvāta cena, salīdzinot ar to, kas var notikt. Pret uzņēmumu cilvēks, kurš nav saņēmis pakalpojumu vai saņēmis to sliktā kvalitātē, var vērsties. Pret ko varēs vērsties kopbraukšanas platformas gadījumā? Turklāt tad vispār zūd jebkāda jēga taksometru nozares regulācijai kā tādai, jo visi vienkārši pārmetīsies uz kopbraukšanas platformu,» skaidroja Godiņš.

Vienlaikus viņš norādīja, ka ATD dienaskārtībā galvenā problēma ir tas, kā jauna regulējuma ieviešana ietekmēs sabiedrisko transportu. «Lielākā cilvēku plūsmas intensitāte ir ap Rīgu, jo lielākā cilvēku masa ikdienā tiek pārvadāta 50-100 kilometru rādiusā ap Rīgu. Ja tiek atvērtas visas slūžas un atstāts, ka ikviena fiziska persona var vest, ko grib, kad grib un kā grib, mēs nonāksim pie tā, ka maksājošo pasažieru skaits samazināsies arī sabiedriskajā transportā,» uzsvēra direkcijas vadītājs.

Taujāts, vai likumprojekta pilnveidošanai izveidotajā darba grupā, notiek virzība uz kompromisu šajos jautājumos, viņš norādīja, ka Satiksmes ministrija ir sagatavojusi savus priekšlikumus, paredzot, ka pastāv esošā kārtība par licencēšanu, transportlīdzekļu vadītāji tiek sertificēti. «Būtībā tās ir standarta prasības taksometru nozarei. Atšķirība ir tikai tajā, kādā veidā mašīna tiek izsaukta. Tas, ka ir daudzi pakalpojumu sniedzēji un kāds, kurš šos pakalpojumus «savelk» kopā, jau nav slikti. Taču nedrīkst būt situācijas, kad tiek sniegts pakalpojums ar zināmu riska pakāpi, kādi ir transporta pakalpojumi, un nav neviena, no kura prasīt atbildību. Plusiņi un mīnusiņi nav adekvāta atbildība,» teica Godiņš.

Aģentūra LETA jau rakstīja, ka 6.oktobrī Saeimā konceptuāli tika atbalstīti grozījumi Autopārvadājumu likumā, ar kuriem paredzēts Latvijā ieviest kopbraukšanas pakalpojumus.

Iepriekš Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija vienojās likumprojektu būtiski uzlabot, izveidojot darba grupu deputāta Edvarda Smiltēna vadībā, kurā darbosies deputāti, pārstāvji no ATD, Satiksmes ministrijas, taksometru nozares, Valsts ieņēmumu dienesta un citām iesaistījām pusēm, lai, likumprojektu skatot otrajā lasījumā, to varētu pilnveidot.

Piedāvāto regulējumu jau kritizējusi ATD, Latvijas Pasažieru pārvadātāju asociācija, kā arī taksometru kompānijas, paužot, ka tādējādi nozarei tiek piedāvāts ērtāks modelis nodokļu nemaksāšanai. Arī satiksmes ministrs Uldis Augulis (ZZS) uzsvēris, ka izmaiņas regulējumā būtu jāvirza noteiktajā kārtībā - diskusijās ar ministrijām un nevalstisko sektoru, nevis atsevišķiem deputātiem likumprojektu uzreiz iesniedzot Saeimā.

KomentāriCopyLinkedIn Draugiem X
Svarīgākais
Uz augšu