Ak nē! Nākamais upuris: arī iemīļoto Berģu bodi slēdz ciet

Augstie nodokļi un īres maksas

Vainovskis sarunā ar portālu TVNET apstiprināja, ka veikala darbu iecerēts turpināt tikai līdz Jaunajam gadam, bet pēc tam to plānots slēgt.

Kāds pamatojums šādam lēmumam? Pavisam vienkāršs! Šobrīd, strādājot savā veikalā, uzņēmēji varot nopelnīt tikai tik daudz, lai samaksātu īri un nodokļus. Algām nesanākot.

Kaspars un viņa sieva Inese, darbojoties kā uzņēmēji, nesaņemot atalgojumu, bet gan pārtiekot no tā, kas paliek pāri, tostarp precēm, kurām beigušies derīguma termiņi.

Arī citus darbiniekus viņi nevarot atļauties algot, jo neesot iespējams samaksāt par viņiem nodokļus.

Samazinājusies rīdzinieku pirktspēja

Vainovskis arī skaidroja, ka pēdējā gada laikā būtiski kritusies iedzīvotāju, īpaši rīdzinieku pirktspēja. Vēl nesen Berģu bodē vienā dienā varēja ietirgot 500 eiro, bet tagad šī summa ir nokritusies līdz 100, 150, 200 eiro, kas ir krietni mazāk nekā iepriekš.

Vēl pagājušajā gadā varējām laicīgi norēķināties ar piegādātājiem, bet šogad mums veidojas parādi.

Rīgas tauta ir kļuvusi daudz nabadzīgāka.

Turklāt daudzi ir izbraukuši no Latvijas uz ārvalstīm. Vainovskis pazīst četras ģimenes, kas pēdējā laikā aizceļojušas uz ārzemēm.

«Valstī situācija ir kļuvusi drausmīga,» uzņēmējs izteica vērtējumu, piebilstot, ka siguldieši vēl turas savās mājās un tik daudzi nebrauc prom, kā tas ir novērojams Rīgā. Uzņēmēju ģimenei ir otrs veikals Siguldā, un tam klājas labāk.

Cilvēki sāk knapināties

Vērojot savus pircējus, Vainovskis ievērojis, ka agrāk cilvēkiem bija daudz vairāk naudas, piemēram, stāvot rindā, daudzu makos atradās vairākas 50 eiro banknotes, bet tagad tajos palikušas dažas 20 eiro banknotes.

Turklāt agrāk turīgie pircēji šodien ir gatavi Berģu bodē iztērēt tikai daļu no 20 eiro.

Agrāk vidējā pirkuma summa veikalā bija 50-60 eiro, bet tagad tā ir būtiski samazinājusies.

Ne mēs tādi vienīgie

Vainovskis arī vērsa uzmanību, ka grūtības un likvidāciju piedzīvo ne tikai Berģu bode, bet arī citi pazīstami veikali un kafejnīcas. Līdzīgs likteni šogad piemeklējis arī Dabas dobi un Ādažu kafejnīcu.

Diemžēl gaidāms, ka tuvākajā laikā tiks aizvērtas vēl vairākas tirdzniecības vietas.

Daļa uzņēmēju problēmu saistītas ar nesamērīgi augstajām īres maksām. Tas attiecas gan uz Rīgu un Siguldu, gan Ziemassvētku tirdziņiem, kur par dažiem kvadrātmetriem jāmaksā liela summa.

Telpu īpašnieki vēlas noplēst no tirgotāja maksimāli lielu summu.

Otra sāpīga joma ir nodokļi. Samaksājot pievienotās vērtības nodokli un sociālo nodokli, nepaliekot pāri nauda.

Vēlamies palikt Latvijā!

«Mēs droši vien esam pēdējie, kas aizbrauks no Latvijas. Gribam te palikt un strādāt. Redzēs, vai mums atļaus,» Vainovskis teica un piebilda, ka Jaunajā gadā uzņēmējus gaida jaunas prasības, kas sarežģīs viņu dzīvi. Runa ir par jaunajiem kases aparātiem. Šīs izmaiņas lobējuši kases aparātu tirgotāji, nevis tās saistītas ar krāpniecības gadījumu novēršanu, kā oficiāli pamatots.

Uzņēmējs lēš, ka Latvijā ir iespējama (vai vismaz pirms gada bija iespējama) godīga uzņēmējdarbība, maksājot visus nodokļus un nekrāpjot valsti un sevi. Tiesa, šogad Berģu bodei tas vairs neizdodas.

Mūs neviens nav iemācījis krāpties un muhļīties.

Vainovskis arī ir pārliecināts, ka mazie uzņēmēji, tostarp pārtikas ražotāji un tirgotāji, «muhļījas» daudz mazāk. Pēc viņa teiktā, tieši lielās kompānijas, tostarp tās, kurās ir valsts kapitāldaļas, strādā ar dažādām krāpnieciskām shēmām.

Dusmīgas tantes

Berģu bodes īpašnieks stāstīja, ka mazie uzņēmēji bieži vien saskaras ar dažādām pārbaudēm, kad nebrīdinot atnāk dusmīgas tantes un visu izkrata. Piemēram, lielos tirgotājus Pārtikas un veterinārā dienesta darbinieki iepriekš brīdina par savu vizīti un tādējādi tie spēj laikus sakārtot visu dokumentāciju un pārējās pārbaudei nepieciešamās lietas.

Savukārt pie mazajiem dienesta dusmīgie darbinieki nākot, iepriekš nebrīdinot un nerēķinoties ar to, ka veikalā ir pircēji un darbiniekiem viņi jāapkalpo.

Daudzas pārbaudes mazajiem uzņēmējiem jāpiedzīvo arī tā saucamajos zemnieku tirdziņos.

Pašā karstākajā tirdziņu darba laikā mēdz atnākt dusmīgas PVD tantes, pēc neilga brīža ierasties VID darbinieces, bet pēc tam pārbaudi veic pašvaldības darbinieki.

Dažādie pārbaudītāji neļaujot uzņēmējiem normāli strādāt, bet mēģina tikai «slaukt un slaukt».

Rekets turpinās

Vainovskis atminas 90.gadus, kad pie uzņēmēja atnāca skūts vīrietis, kas bija tērpies treniņbiksēs, pieprasot 50 rubļu parādu. Pēc tam viņš likās mierā un ļāva uzņēmējam strādāt. Šodien pie uzņēmēja atnāk adītā džemperī un micē tērpusies dusmīga tante un paziņo, ka par tirdzniecību konkrētajā vietā jāmaksā 50 eiro.

«Būtībā nekas daudz nav mainījies.»

Agrāk skūtais vīrietis treniņbiksēs tagad sēž pašvaldībā par izpilddirektoru, bet viņam ir tantes, kas iet pie izņēmējiem un pieprasa 50 eiro.

Viņš norādīja, ka Latvijā mazo uzņēmējdarbību valsts neatbalsta, bet citās pasaules malās situācija ir pretēja. Piemēram, Norvēģijā un Losandželosā zināmi latviešu uzņēmēji saņēmuši vietējās varas atbalstu.

Latvijā mazie uzņēmēji, kas nodarbina sevi un savus ģimenes locekļus, kā arī dod darbu vēl kādam cilvēkam un nestāv pabalstu pieprasītāju rindā, nevienam nav vajadzīgi, Berģu bodes īpašnieks sarunas noslēgumā skumīgi secina.

No Jaunā gada Berģu bodes durvis būs slēgtas, bet darbu turpinās ģimenes veikals Siguldā, kā arī iecerēts attīstīt izbraukuma tirdzniecību un sabiedrisko ēdināšanu.