2016. gads transporta un loģistikas, tajā skaitā arī tranzīta nozarei ir bijis smagnējs un ļoti nestabils. Tā portālam TVNET atzina biedrības «Baltijas asociācija - Transports un Loģistika» prezidente Inga Antāne, paužot cerību, ka nākamgad atbildīgo amatpersonu attieksme attiecībā uz nozares attīstību mainīsies. Viņa arī norāda, ka nodokļu režīmu nedrīkstētu mainīt ugunsgrēka režīmā.
Ikgadējās nodokļu izmaiņas
Vērtējot nesen pieņemto nākamā gada valsts budžetu, kurā ietvertas vairākas uzņēmējdarbībai būtiskas izmaiņas, Antāne norādīja, ka konkrētās izmaiņas attiecībā uz ceļu nodokli un mikrouzņēmuma nodokli tiešā veidā neskar tranzīta uzņēmumus, taču jebkuras izmaiņas nodokļos vienmēr atstāj iespaidu uz uzņēmējdarbības vidi valstī kopumā.
«Ja valsts rada īpašu nodokļu režīmu tiem vai citiem uzņēmējdarbības veidiem, tad valstij jāuzņemas arī pilna atbildība par attiecīgā režīma ieviešanu un tā darbības sekām.
Nodokļi ir būtisks valsts attīstības instruments, un nodokļu režīmu nedrīkst mainīt ugunsgrēka režīmā.
Tāpat nav pieļaujama situācija, kad būtiski valsts tautsaimniecības un ekonomiskās attīstības jautājumi tiek risināti valsts budžeta likuma ietvaros. Šāda veida plānošana un lēmumu pieņemšana degradē valsts tautsaimniecību, samazina iedzīvotāju un uzņēmēju uzticību Latvijas nodokļu vides prognozējamībai un valstij kopumā,» viņa pauda.
Antāne arī atgādināja, ka līdz ar budžeta pieņemšanu katru gadu tiek mainīti esošās nodokļu sistēmas instrumenti.
«To visu redz un vērtē mūsu esošie un potenciālie sadarbības partneri.
Tas ir ļoti slikts vēstījums un dod nepareizus signālus par mūsu valsts attīstības iespējām.
Tas noteikti nav Latvijas veiksmes stāsts. Jebkurš investors ir ieinteresēts stabilitātē.
Viņš nekad neieguldīs miljoniem vērtus līdzekļus uzņēmējdarbības vidē, kur nepietiekamās valsts tautsaimniecības plānošanas dēļ pastāv būtiski riski biznesam. Haotiskas un nestabilas valsts nodokļu politikas sekas būs jūtamas potenciālo investoru piesardzīgākā attieksmē pret Latvijas biznesa vidi kopumā.»
Kāds skats uz nākamo gadu?
Transporta un loģistikas nozarē strādājošie uzņēmēji cer, ka 2017. gadā atbildīgo amatpersonu attieksme attiecībā uz nozares attīstību mainīsies. Uz to ļauj cerēt gada nogalē SIA «LDZ Loģistika» un Transporta un sakaru institūta rīkotajā darba seminārā sāktais nozares uzņēmēju un valsts infrastruktūras turētāju kopīgais darbs pie Latvijas tranzīta nozares nākotnes stratēģijas radīšanas. Līdz ar to sperts pirmais reālais solis nozares starptautiskās konkurētspējas veicināšanai.
Tas ir labs vēstnesis tam, ka varbūt 2017. gads būs veiksmīgāks nekā 2016. gads,
un Latvijas atbildīgās amatpersonas, tanī skaitā arī premjers, kurš ir tieši atbildīgs par Latvijas tautsaimniecības jautājumiem, būs daudz aktīvākas un viņu iesaiste būs lielāka.
Antāne norādīja, ka Latvijai ir unikāls ģeogrāfiskais izvietojums pasaules tirdzniecības ceļu kartē. Mums jau vēsturiski ir attīstīta laba ostu un dzelzceļa infrastruktūra, un praktiski jebkura mūsu tautsaimniecības nozare ir saistīta ar transportu un loģistiku. Ņemot vērā, ka nozarē notiekošais vistiešākajā veidā ietekmē valsts tautsaimniecības attīstību, Latvijai transports un loģistika 2017. gadā būtu jānosaka par prioritāru attīstības virzienu.
Primārais uzdevums ir vienotā transporta un loģistikas, tajā skaitā tranzīta koridora piedāvājuma radīšana. Savukārt tas nozīmē, ka ir vajadzīga stratēģija ar ļoti skaidru redzējumu un attīstības scenāriju vismaz turpmākajiem pieciem gadiem.
Nepieciešama saprotama prognozējamība, reāls transporta un loģistikas nozares tālākas attīstības plāns.
Šobrīd īpaši svarīgi ir pieņemt politiskos lēmumus, lai īstermiņā novērstu visus administratīvos, tehniskos un juridiskos šķēršļus mūsu starptautiskās konkurētspējas veicināšanā.
Šā gada svarīgākie notikumi
Asociācijas pārstāve atzina, ka 2016. gads transporta un loģistikas, tajā skaitā arī tranzīta nozarei ir bijis smagnējs un ļoti nestabils. Turpinājās kravu kritums Latvijas ostās un dzelzceļā, un tas nozīmē, ka būtiski zaudējam tirgus daļu. Lai arī tas nebija negaidīti, šogad nāca satricinājums arī no Krievijas puses, kura paziņoja par kravu apjomu samazinājumu Baltijas, tajā skaitā arī Latvijas, virzienā.
Diemžēl līdz šim par nozari atbildīgās ministrijas un iesaistīto amatpersonu reakcija uz situāciju tranzīta nozarē ir bijusi ļoti mazaktīva un vāja.
Valdība nespēja pārskatīt tarifu politiku, nespēja sagatavot vienoto piedāvājumu tranzīta koridoram, nespēja apzināt, kādas ir mūsu infrastruktūras iespējas un kā to piedāvāt ārējiem tirgiem.
Nozīmīgs notikums bija «16+1» formāta samits, kurā Latvija bija koordinējošā valsts. Lai arī bez vienotā piedāvājuma, tomēr 2016. gads ir pavadīts zem «Ķīnas zvaigznes», un panāktas vienošanās par turpmāko sadarbību. Jācer, kā nākamajā gadā sadarbība turpināsies. Līdz Ķīnas kravām, līdz Baltkrievijas «Lielajam akmenim» ir tikai 600 kilometru. Tas jāizmanto.
Ko darīt nākamgad?
Transports un loģistika ir mūsu valsts ekonomikas asinsrite. Šobrīd ir svarīgi dot visus nepieciešamos impulsus, lai tā ritētu straujāk. Latvijas tranzīta un loģistikas konkurētspējas attīstīšana Eiropas un pasaules līmenī ir realizējams uzdevums, un tā sasniegšanai nozare ir gatava sniegt valdībai un atbildīgajai nozares ministrijai palīdzīgu roku vienotā tranzīta koridora piedāvājuma radīšanā.
Valdības pirmais un galvenais uzdevums 2017. gadā ir skaidri pateikt, kādi ir mūsu valsts tautsaimniecības mērķi,
vienoties par stratēģiju un veicamiem uzdevumiem to sasniegšanā. Tikai Latvijas ekonomikas mērķu definēšana un stingra disciplīna to realizēšanā ļaus izvairīties no «pēdējās nakts» lēmumiem nodokļu jautājumos, tālredzīgi plānot investīciju piesaisti un ļaus plānot valsts attīstību ilgtermiņā.
