Jau tad, kad valstī tika ieviests mikrouzņēmuma nodokļa (MUN) režīms, bija skaidri paredzams, ka tas novedīs pie cilvēku sociālo garantiju samazināšanās, intervijā Latvijas Radio sacīja Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) priekšsēdis Andris Jaunsleinis.
Līdz ar to nav nekāda pamata brīnīties, ka Latvijas budžets ir mazāks nekā Igaunijas, jo tas viss ir mūsu pašu pieņemto lēmumu sekas, apgalvoja Jaunsleinis.
Pēc viņa teiktā, ja likums dod iespēju «optimizēt» nodokļus jeb nemaksāt tos normālā režīmā, tad nevar brīnīties, ka šī iespēja arī plaši tiek izmantota. Agrāk vai vēlāk minētā problēma jārisina, sacīja LPS vadītājs.
Viņš norādīja, ka pie pašreizējā haosa, kad politiķi pēdējā brīdī cenšas mainīt nākamā gada nodokļu un sociālo iemaksu regulējumu, zināmā mērā ir vainīga arī pati sabiedrība, kas gadu klusēja, lai gan bija jau pieņemti grozījumi par minimālajām sociālajām iemaksām, kuriem tagad, ar 2017.gada 1.janvāri, būtu jāstājas spēkā.
Jaunsleinis atzina, ka arī Pašvaldību savienībai šā gada rudenī vajadzēja uzstājīgāk iebilst pret pērn pieņemto regulējumu, kuru politiķi tagad cenšas labot.
Kā ziņots, Saeima šodien pirmajā lasījumā lems par Ministru prezidenta piedāvājumu atteikties no minimālām sociālām iemaksām, kurām saskaņā ar pašreizējo regulējumu būtu jāstājas spēkā 2017.gada 1.janvārī. Tā vietā tiek piedāvāts palielināt MUN likmi līdz 15%, daļu no šī nodokļa ieņēmumiem novirzot valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu kontā.
