Lai arī Latvijas bankas un Centrālās statistikas pārvaldes dati liecina par mērenu iedzīvotāju optimismu un patēriņa pieaugumu, tomēr tirgotājiem atviegloti uzelpot ir pāragri - pircēju vērtības pakāpeniski mainās un pārdot kļūs grūtāk, liecina vadības konsultāciju uzņēmuma «Civitta» ilggadējie pētījumi.
«Analizējot ekonomiskos rādītājus, tostarp arī Latvijas bankas apkopotās uzkrājumu un patēriņa aizdevumu tendences, varam redzēt, ka iedzīvotājus joprojām kopumā vada pozitīvas gaidas par ienākumu pieaugumu nākotnē. Pieaug patēriņa kreditēšana, tomēr lēnā ekonomikas izaugsme var situāciju mainīt. Pieaugot bažām, vai, citiem vārdiem, nepiepildoties cerībām, iedzīvotāji atsāks taupīt, kas var atspoguļoties kā patēriņa samazināšanās,» skaidro «OP Corporate Bank Plc» Latvijas filiāles vadītājs Elmārs Prikšāns.
Raugoties kontekstā, patērētāju atturību veicina ne tikai lēnā valsts ekonomiskā izaugsme vai globālie politiskie izaicinājumi, bet arī pakāpeniska vērtību maiņa, ko gan rada krīzē pārdzīvotais, gan paaudžu maiņa.
Ja tirgotāju un pakalpojumu sniedzēji vēlas sasniegt un uzrunāt savu klientu efektīvāk, tad šīs pārmaiņas ir jāņem vērā. Ne velti šim tematam tiks pievērsta uzmanība jau otrajā forumā «Biznesa Stratēģija 2017», kas norisināsies jau 13.decembrī.
Pēdējos gados aizvien vairāk Latvijas patērētāji savā izvēlē paļaujas uz iekšējo, intuitīvo izjūtu, savukārt racionālā argumentēšana samazinās.
«Tas var notikt paaugstināta stresa un noguruma apstākļos – nepietiek kapacitātes visu pārdomāt. Turklāt vēlme izmēģināt ko jaunu, salīdzinot ar pirmskrīzes periodu, joprojām ir mērena – patērētāji novērtē drošības sajūtu,» secina «Civitta» partneris un foruma «Biznesa Stratēģija 2017» eksperts Gatis Bolinskis.
Tas nozīmē, ka pieaug uzņēmuma produkta vai pakalpojuma stāsta loma, kā arī spēja uzrunāt un sasniegt savu pircēju emocionāli. «Turklāt būs svarīgi, lai šis stāsts ir nevis «sagudrots», bet tam būtu reāls konteksts un ilgtspēja,» uzsver Bolinskis.
Arī starptautiskie pētījumi apliecina, ka patērētāju uzvedība ir būtiski mainījusies – no vēlmes izrādīties ar dārgiem zīmoliem uz vēlmi pēc oriģināliem produktiem. Globālā mazumtirdzniecības un zīmolu konsultāciju uzņēmuma «Daymon Worldwide» pētījums liecina, ka būtiskas pārmaiņas nes arī tā dēvētā milēniuma jeb «mileniāļu» paaudze (80tajos, 90tajos gados dzimušie).
Šī paaudze vairāk nekā iepriekšējās paaudzes orientējas uz individualitāti, vēlmi izcelties, taču nevis ar cenu, bet oriģinalitāti, vienlaikus viņi dod priekšroku ekoloģiskumam un mērķtiecīgi izvēlas produktus un pakalpojumus, kas palīdz saglabāt labu izskatu un būt formā.
Faktiski ir redzama pāreja no lietu kvantitātes uz kvalitāti, kas ietver arī jautājumus par to, kā tiek ražots produkts, kāda ir izejvielu izcelsme, kāda ir uzņēmuma reputācija, kā tas attiecas pret saviem darbiniekiem, savstarpējā vērtību atbilstība utt.
«To var salīdzināt ar bagātīgi klātu dzīru galdu. Ja iepriekš cilvēks gribēja pamēģināt visu, kas ir uz galda un kas galu galā beidzās ar pārēšanos un sliktu pašsajūtu, tad tagad patērētājs vairāk pārskata savas vēlmes un piedomā, ko tam patiesi vajag,» teica Bolinskis.
Pēc eksperta paustā, tas nozīmē, ka uzņēmējiem jāgatavojas, ka nākotnē pārdot varētu kļūt sarežģītāk pat tad, ja ekonomikas radītāji būs ar stabilu izaugsmi.
«Turklāt pagātnes pieredze liecina, pieaugot ārpolitiskajai nestabilitātei un apdraudējuma sajūtai, varētu mazināties pieprasījums pēc zīmoliem, kuri asociējas ar pretnostāšanos, konfliktēšanu. Tāpat jebkādi pakalpojumi un preces, kuri ir saistīti ar satraucošu pieredzi, sajūtām, varētu kļūt mazāk pieprasīti. Svarīgi ir veicināt stabilitāti ne tik daudz šodien, kā ilgākam laikam,» analizē foruma «Biznesa Stratēģija 2017» eksperts.
