Latvijā jāsāk daudz aktīvāk strādāt pie izglītības kvalitātes uzlabošanas, norādīja «Swedbank» ekonomiste Agnese Buceniece.
«Swedbank» ekonomiste: Latvijā aktīvāk jāstrādā pie izglītības kvalitātes uzlabošanas
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Viņa atzīmēja, ka pagājušajā nedēļā Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija (OECD) publicēja starptautiskā skolēnu novērtējuma programmas apskatu, kurā tika vērtētas pamatā devītās klases skolēnu prasmes lasīšanā, matemātikā un dabas zinātnēs 72 pasaules valstīs. Tostarp Latvijas skolēnu prasmes kopumā pasaules līmenī izskatās viduvēji, kas noteikti nav kompliments Latvijas pamatizglītības sistēmai. «Diemžēl arī nekādu īpašu progresu neredzam salīdzinājumā ar iepriekšējiem novērtējumiem,» piebilda Buceniece.
Tostarp viņa norādīja, ka dabas zinātnēs Latvijas skolēnu sniegums ir līdzīgs kā vidēji OECD valstīs, bet lasīšanā un matemātikā Latvijas skolēni ir vājāki. Lai gan Latvijas skolēnu rezultāti ir nedaudz labāki kā Lietuvas, Igaunijas skolēni ir galvas tiesu pārāki - viņi ir starp pasaules līderiem. Prasmes lasīšanā, matemātikā un dabas zinātnēs, pēc OECD vērtējuma, ir nepietiekamas katram desmitajam Latvijas piecpadsmitgadniekam, bet Igaunijā tikai katram divdesmitajam. Savukārt augstākā līmeņa prasmes visās trijās jomās ir vien 8% Latvijas skolēnu, kas ir būtiski mazāk nekā Igaunijā (20%) un vidēji OECD valstīs (15%).
«Vai varam būt apmierināti ar Latvijas sniegumu? Noteikti nē. Laikā, kad Latvijas ekonomikas izaugsmei svarīgākais ir produktivitātes un attiecīgi konkurētspējas celšana, izglītības kvalitātei ir izšķiroša nozīme. Līdz šim esam bijuši ļoti gausi reformu ieviesēji, to parāda gan šis OECD novērtējums, gan arī, piemēram, pasaules konkurētspējas indeksa (Global Competitiveness Index) rādītāji attiecībā uz augstāko izglītību un apmācībām,» pauda Buceniece.
Viņa arī atzīmēja, ka igauņi ir mācējuši daudz ātrāk un veiksmīgāk sakārtot izglītības sistēmu – gan piesaistot un atbalstot motivētus skolotājus, gan optimizējot skolu tīklu, gan arī uzlabojot mācību programmas un metodes.
«Sabiedrībai ir jākļūst prasīgākai pret izglītības sistēmu, savukārt politiķiem un valsts pārvaldei ir jāmostas un jāsāk daudz aktīvāk strādāt pie izglītības kvalitātes uzlabošanas. Piemēram, lielāka privātā sektora iesaiste izglītībā uzlabos skolas vielas sasaiti ar reālo dzīvi. Kvalitatīva izglītības sistēma nav iedomājama bez laba un motivēta skolotāja. Skolotāju profesija ir atkal jāpadara prestiža,» uzsvēra Buceniece.