Rimšēvičs: Centrālās bankas nespēs «izdrukāt» eiro zonu ārā no problēmām

LETA
CopyLinkedIn Draugiem X
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Foto: Evija Trifanova/LETA

Līdzšinējā netradicionālo monetārās politikas instrumentu pielietošanas pieredze apliecina, ka Eirosistēma un eiro zonas centrālās bankas, tostarp arī Latvijas Banka vienas pašas nespēs «izdrukāt» eiro zonu ārā no problēmām, kurām ir strukturāls raksturs, šodien preses konferencē sacīja Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs.

Pēc viņa teiktā, eiro zonas valstu centrālās bankas «drukā naudu dienu un nakti». Kopš 2015.gada, kad tika sākti netradicionālie monetārās politikas pasākumi, paplašinātajā aktīvu pirkšanas programmā jeb PAPP nodrošināti aptuveni 1,5 triljoni eiro, tostarp Latvijas Banka ir iepludinājusi finanšu sistēmā papildu 4,4 miljardus eiro.

Latvijas Bankas prezidents mudināja izprast iemeslus, kāpēc komercbankas nepietiekami kreditē tautsaimniecību un kāpēc uzņēmēji nestāv rindā pie bankām, lai aizņemtos naudu.

Ja iepriekš varēja teikt, ka trūkst naudas, Latvijas Banka to nedrukā, procentu likmes ir augstas, kurss ir nepareizs un latu vajadzētu devalvēt, tad pašlaik procentu likmes ir rekordzemas, ir pieejami finanšu resursi pie stabila valūtas kursa, taču šie līdzekļi neieplūst Latvijas tautsaimniecībā. Tā iemesli ir nevis naudas trūkumā, bet strukturāla rakstura problēmās tautsaimniecībā - gan Latvijas, gan visas eiroz onas mērogā, skaidroja Latvijas Bankas prezidents.

Pēc Rimšēviča sacītā, lielākās problēmas rada neziņa par nākotni, par nodokļiem, par situāciju Eiropā un kaimiņvalstīs. Šādos apstākļos uzņēmēji neveic investīcijas, eksports un kreditēšana stagnē.

Latvijas Bankas prezidents kritizēja, ka Latvijā ik gadu budžeta apspriešanas laikā tiek runāts par izmaiņām nodokļos, Latvija katru gadu maina nodokļu sistēmu un vienlaikus dzīvo ar budžeta deficītu, palielina ārējo parādu. Rimšēvičs atkārtoti pauda jau iepriekš teikto, ka Latvijā būtu jāvienojas par stabilu un nemainīgu nodokļu sistēmu vismaz viena vēlēšanu cikla jeb četru gadu periodā.

Centrālās bankas eksperti ar cerību skatās uz valdības un premjera Māra Kučinska (ZZS) izteikto solījumu nākamā gada pavasarī izdiskutēt un vienoties par nodokļu sistēmas reformu. Ir beidzot jāvienojas par Latvijai piemērotāko nodokļu sistēmu, kas būtu konkurētspējīga ne tikai reģiona vai Eiropas, bet globālā mērogā, aicināja Latvijas Bankas prezidents.

Latvijas Bankas vadītājs pauda cerību, ka 2017.gada pavasarī izlemtais par nodokļu stratēģiju kalpos par pamatu nākamo divu gadu valsts budžetiem un nodokļi pēc tam nemainīsies līdz nākamajām parlamenta vēlēšanām.

Pēc Rimšēviča teiktā, ekonomiku pozitīvi ietekmētu, ja uzņēmēji un iedzīvotāji varētu rēķināties, ka nodokļu sistēma nākamajos gados nemainīsies, ja birokrātiem nebūtu katru gadu jāpārveido atskaišu formas un uzņēmējiem nebūtu regulāri jāizpilda jauni dokumenti, kas jau pašlaik ir ļoti komplicēti. Salīdzinājumā ar Igauniju Latvijā ir vajadzīgs divreiz vairāk laika, lai nokārtotu visas nodokļu deklarācijas, piebilda Rimšēvičs.

Latvijas Bankas prezidents bija arī kritiski noskaņots par Pasaules Bankai pasūtīto pētījumu par nodokļiem, kas, Rimšēviča vērtējumā, ir ļoti dārgs. Latvijai šis Pasaules Bankas pētījums izmaksā 300 000 eiro.

Pēc viņa teiktā, Latvijā ir ļoti daudz finansistu un ekonomistu, kuri spētu sagatavot šādu nodokļu auditu un pārskatu par mazākām summām nekā no tālienes piesaistīti eksperti, kas piedāvā «atsildīt vecu zupiņu». Tāpat Latvijas Bankas eksperti Pasaules Bankas pētījumā neesot atraduši nevienu svaigu aspektu.

Rimšēvičs preses konferencē gan nevēlējās komentēt konkrētas nodokļu izmaiņas Latvijā, taču, vaicāts par pēdējā brīža pārmaiņām ar mikrouzņēmumu nodokļiem un minimālajām sociālajām iemaksām, Latvijas Bankas prezidents teica, ka šos jautājumus sadarbībā ar ekspertiem varēja izrunāt jau vasarā un tādā gadījumā neveidotos situācija, kad trīs nedēļas pirms gada beigām nav skaidrības, kas notiks.

Latvijas Bankas prezidents piebilda, ka pagājušajā gadā jau tika veikts eksperiments ar nodokļiem, kā rezultātā esam «pie sasistas siles», proti, cilvēki aizbrauca vai pārreģistrēja darbību uz citu valsti. Rimšēvičs gan neminēja, kuru tieši nodokli viņš kritizē, taču no šā gada Latvijā ir ieviests uzņēmēju organizāciju kritizētais solidaritātes nodoklis, kuru piemēro darba ņēmēju atalgojuma daļai, kas pārsniedz valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu griestus.

KomentāriCopyLinkedIn Draugiem X
Svarīgākais
Uz augšu