Baltijas valstis ir daudz paveikušas, kopīgi virzoties no «enerģijas salas» uz brīva, caurskatāma un diversificēta enerģijas tirgus izveidi, ko izdevies sasniegt, pateicoties arī veiksmīgajai sadarbībai ar citiem reģiona partneriem, šodien Rīgā notikušajā ikgadējā Baltijas Padomē šādu viedokli pauda Latvijas ārlietu ministrs Edgars Rinkevičs (V).
Savukārt attiecībā uz «Rail Baltica» projekta īstenošanu ministrs pauda gandarījumu, ka, par spīti dažādiem šķēršļiem, Baltijas valstīm tomēr ir izdevies atrast kopīgu valodu un parakstīt projekta finansēšanas un īstenošanas līgumu.
«Es aicinātu arī turpmāk nolikt pie malas individuālas intereses un domstarpības risināt «ģimenes ietvaros»,» norādīja ministrs.
Runājot par drošības stiprināšanu reģionā, ministrs atzinīgi novērtēja NATO Varšavas samitu, kurā Baltijas valstu ciešās sadarbības un neatlaidīgā kopdarba rezultātā tika pieņemti valstīm svarīgi lēmumi. Tāpat ārlietu ministrs atzīmēja paveikto Eiropas Savienības (ES) ārējo robežu stiprināšanā, kā arī atzinīgi novērtēja Eiropas Robežu un krasta apsardzes darbības sākšanu, kurā Baltijas valstis aktīvi iesaistīsies, nodrošinot ekspertus un tehnisko aprīkojumu.
Runājot par tālāko sadarbību, ministrs atsaucās uz jauno situāciju, kuru ES radījis Lielbritānijas referenduma iznākums, norādīja, ka svarīgi saglabāt ciešu sadarbību ar Lielbritāniju, kas tradicionāli ir bijusi Baltijas valstu sabiedrotā ekonomiskajos, ārpolitikas un drošības jautājumos. Ministrs uzvēra arī ciešākas Baltijas valstu un Ziemeļvalstu sadarbības un koordinācijas nozīmi, aizstāvot reģiona kopīgās intereses.
Attiecībā uz atbalstu ES Austrumu partnerības (AP) valstīm ministrs aicināja turpināt uzturēt šo jautājumu dienaskārtībā, kā arī pauda gandarījumu, ka Igaunijas prezidentūras ES Padomē laikā tiek plānots kārtējais AP samits.
Tāpat Rinkēvičs Baltijas Ministru padomes vārdā izteica atzinību nozaru ministrijām, kuras ir nozīmīgas spēlētājas trīspusējās sadarbības veiksmīgā norisē un bijušas atsaucīgas, gan īstenojot kopīgos projektus, gan nodrošinot vērtīgu informācijas apmaiņu. Ārlietu ministrs pateicās Igaunijas un Lietuvas kolēģiem par atbalstu Latvijas prezidentūras prioritāšu izpildē un novēlēja veiksmi Igaunijai, nākamgad pārņemot prezidentūru gan Baltijas valstu sadarbības gaitā, gan ES Padomē.
Baltijas Padome sanāk reizi gadā, tajā satiekas Baltijas valstu parlamentārieši un ārlietu ministri. Tādējādi Baltijas Padome kalpo kā vērtīgs sadarbības formāts un efektīva diskusiju platforma starp Baltijas valstu parlamentu un valdību pārstāvjiem.
