Šogad trešajā ceturksnī salīdzinājumā ar pagājušā gada trešo ceturksni Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) varētu būt audzis par 2-2,2%, prognozē banku analītiķi.
Banku analītiķi: Latvijas IKP trešajā ceturksnī varētu būt audzis par 2-2,2%
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
«Swedbank» jaunākā ekonomiste Linda Vildava sacīja, ka šogad trešajā ceturksnī salīdzinājumā ar otro ceturksni, pēc sezonāli izlīdzinātajiem datiem, IKP varētu būt audzis par 0,5%, bet salīdzinājumā ar pagājušā gada trešo ceturksni, pēc sezonāli neizlīdzinātajiem datiem, pieaugums varētu būt bijis 2% apmērā.
«Kopumā tendences būs ļoti līdzīgas tām, kuras redzējām jau iepriekšējos ceturkšņos. Tāpēc arī prognoze diži neatšķiras no iepriekšējo ceturkšņu snieguma. Mājsaimniecību patēriņš un eksports gada laikā būs galvenie izaugsmes virzītājspēki, bet investīcijas liks šķēršļus izaugsmei. Tas atspoguļosies arī nozaru dalījumā. Apstrādes rūpniecība, kā arī vairumtirdzniecība un mazumtirdzniecība balstīs izaugsmi gada laikā, bet šo nozaru devums gada izaugsmē varētu būt mazliet zemāks, jo izskatās, ka gan apstrādes rūpniecības, gan mazumtirdzniecības gada izaugsme trešajā ceturksnī ir palēninājusies. «Bēdu brālis» - investīcijas -, kas iepriekšējā ceturksnī visvairāk kavēja IKP gada izaugsmi, vēl ķepurosies pa mīnusiem. Taču domājams, ka spiediens uz izaugsmi būs mazāk negatīvs,» sacīja Vildava.
«SEB bankas» makroekonomikas eksperts Dainis Gašpuitis prognozēja, ka šogad trešajā ceturksnī salīdzinājumā ar otro ceturksni Latvijas ekonomika varētu būt augusi par 0,9%, bet gada laikā - par 2,1%.
Viņš sacīja, ka 2016.gada trešais ceturksnis ir ekonomiski aktīvs periods tautsaimniecībā, taču šogad trešā ceturkšņa datos turpinās atspoguļoties Eiropas Savienības (ES) fondu pārrāvuma negatīvā ietekme.
Vienlaikus Gašpuitis atzīmēja, ka būvniecībā kritums varētu būt nedaudz mazinājies, jo trešajā ceturksnī nedaudz aktivizējās ceļu būve. Liela nozīme IKP rādītājā būs tam, kā septembrī būs veicies rūpniecībai, jo jūlijā un augustā rādītāji bija ļoti svārstīgi un neizteiksmīgi. Ierasti pamattendences virzīs patēriņš, kas, sagaidāms, uzrādīs mērenu kāpumu. Tāpat kopējo veikumu ietekmēs tas, kā datos atspoguļosies finanšu sektora veikums, īpaši tam, kā veicās nerezidentu sektorā, jo rezidentu aktivitāte bija augoša. Līdzīgi ir arī ar operācijām ar nekustamo īpašumu.
Savukārt «DNB Bankas» makroekonomikas eksperts Pēteris Strautiņš aģentūrai LETA lēsa, ka šogad trešajā ceturksnī Latvijas IKP salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni, pēc sezonāli izlīdzinātajiem datiem, varētu būt audzis par apmēram 0,8%, bet salīdzinājumā ar 2015.gada trešo ceturksni, pēc sezonāli neizlīdzinātajiem datiem, varētu būt palielinājies par apmēram 2,2%.
Viņš norādīja, ka salīdzinājumā ar otro ceturksni ir būtiski mazinājusies apstrādes rūpniecības pozitīvā ietekme, pievienotās vērtības pieaugums gada laikā droši vien bijis mazāks par pusi no otrā ceturkšņa 7,2%, kā arī atšķirībā no pērnā gada sarukusi izlaide enerģētikā, kas acīmredzot skaidrojams ar ļoti zemajām elektrības cenām. Tāpat diez vai otrā ceturkšņa pieauguma tempu (5,6%) spējusi noturēt tirdzniecība. Ļoti vāja bija mazumtirdzniecība - jūlijā un augustā ļoti plašajā kategorijā «veikali, kas pārdod galvenokārt pārtiku», pat bija mīnusi gada laikā, kas varētu būt saistīts gan ar laika apstākļiem, gan lielo izejošo ārvalstu tūrisma plūsmu šogad. Taču Latvijā tirdzniecībā dominē vairumtirdzniecība, kas ir izteikti saistīta ar ārējiem tirgiem un kuras sniegumu grūti uzminēt, vadoties no situācijas iekšējā tirgū. «Šogad vairumtirdzniecība ir augusi straujāk par mazumtirdzniecību,» piebilda Strautiņš.
Izaugsmi, tāpat kā šogad kopumā, turpināja balstīt arī citas uz eksportu orientētās pakalpojumu nozares, atskaitot transporta pakalpojumus, kas ir komercpakalpojumi, informācijas un sakaru pakalpojumus, izmitināšana un ēdināšanas pakalpojumus, kā arī atpūtu un kultūru. Tajās gada pieauguma temps varētu būt tuvs 5% gadā, lēs Strautiņš.
Pēc viņa teiktā, nozīmīgu pozitīvu devumu IKP pieaugumā sniedza arī produktu nodokļu iekasēšana, kas reālā izteiksmē auga par apmēram 9%. «Tāpēc IKP pieaugums trešajā ceturksnī ir bijis apmēram par pus procentu straujāks nekā pievienotās vērtības pieaugums,» piebilda Strautiņš.
«DNB Bankas» makroekonomikas eksperts arī sacīja, ka negatīva ietekme, visdrīzāk, bijusi lauksaimniecībai un mežsaimniecībai pērnā gada augstās bāzes dēļ. «Ļoti grūti ir saprast, kas notiek ar celtniecību. Ēku celtniecībā ir krīze, bet infrastruktūras būvniecība it kā notiek lielos apmēros. Tas neparādījās otrā ceturkšņa datos, bet šajā periodā iesāktie darbi varbūt būs redzami trešajā ceturksnī. Izmaiņas gada laikā ir ar mīnusa zīmi, taču noteikti daudz mazākas nekā pirmajā un otrajā ceturksnī, kad nozare saruka par 19%,» teica Strautiņš.
Centrālā statistikas pārvalde trešā ceturkšņa Latvijas IKP ātrā novērtējuma datus paziņos pirmdien, 31.oktobrī.
Jau ziņots, ka Latvijas IKP šogad otrajā ceturksnī, pēc sezonāli neizlīdzinātiem datiem, pieauga par 2,1%, salīdzinot ar 2015.gada attiecīgo laika periodu.