Kučinskis noraida bažas par labuma negūšanu no CETA

LETA
CopyLinkedIn Draugiem X
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Foto: Valsts kanceleja

Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS) noraida bažas, ka Latvija negūs labumu no Visaptverošā ekonomikas un tirdzniecības nolīguma (CETA) parakstīšanas starp Kanādu un Eiropas Savienību (ES).

Premjers šodien medijiem pauda, ka šis līgums, nepārprotami, dos labumu Latvijai. Turklāt šāds līgums novērsīs šķēršļus, ar kuriem komersantiem būtu jāsaskaras, ja līguma nebūtu. Kā piemēru viņš minēja pārtikas ražotājus, kuriem būtu jāsastopas ar visai lielu protekcionismu, ja mēģinātu ieiet kādas valsts tirgū, ar kuru nav noslēgts brīvās tirdzniecības līgums.

«Ja ir līgums, šie jautājumi tiek risināti daudz civilizētāk un iespējas ir daudz plašākas,» uzsvēra valdības vadītājs.

Tāpat nebūtu nekas slikts, ja Latvijā ienāktu Kanādas uzņēmumi, jo tas nozīmētu investīciju ieplūšanu, sacīja premjers.

Vienlaikus Kučinskis uzsvēra, ka brīvās tirdzniecības līgums nekādā gadījumā nenozīmē to, ka Latvijā sāks ieplūst apšaubāmas kvalitātes produkcija, - katrai valstij ir tiesības kontrolēt ienākošās preces, tam ir attiecīga likumdošana gan nacionālā, gan arī starptautiskā līmenī.

«Šādi līgumi nav bezatbildīgi - katrs punkts tiek atrunāts un līgumus neslēdz, ja valstis nav panākušas kompromisu. Līgums ir ļoti līdzsvarots,» pauda premjers, piebilstot, ka Kanāda arī atcēlusi visus iebildumus, kas bijuši līguma saskaņošanas laikā. Tāpat esot jāsaprot, ka ne jau Kanāda ES ir uzspiedusi CETA - tā vairāk ir bijusi Eiropas iniciatīva kā nepieciešamība, nevis citu valstu spiediens.

Jau vēstīts, ka ES amatpersonām pirmdien plānotas sarunas ar Beļģijas premjerministru Šarlu Mišelu par CETA, kura parakstīšanu pašreiz bloķējis Beļģijas Valonijas reģions.

ES ir brīdinājusi, ka, Beļģijai nespējot izlemt par atbalstu CETA, tiks atcelts ceturtdien paredzētais ES un Kanādas samits, kurā bija paredzēts parakstīt līgumu.

Sarunas par CETA tika pabeigtas jau 2014.gadā, taču, Eiropā pieaugot pretestībai, tā ieviešana tika kavēta. Līgums apvienotu 500 miljonus cilvēku apdzīvoto ES ar pasaulē desmito lielāko ekonomiku.

Līguma pretinieki uzstāj, ka tas dod pārlieku lielu varu daudznacionālajām kompānijām, kā arī apdraud vides un patērētāju aizsardzības standartus.

Aktīvisti arī norāda, ka CETA rada bīstamu precedentu, kas pavērs ceļu līdzīga līguma noslēgšanai starp ES un ASV jeb TTIP.

KomentāriCopyLinkedIn Draugiem X
Svarīgākais
Uz augšu