Eiropas Savienības (ES) Padomes prezidents Donalds Tusks brīdināja, ka bloks nevarēs iesaistīties sarunās par nevienu jaunu tirdzniecības līgumu, ja Beļģija līdz piektdienai neapstiprinās līgumu ar Kanādu.
Tusks: Neveiksmes gadījumā CETA varētu kļūt par pēdējo ES tirdzniecības līgumu
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Visaptverošais ekonomikas un tirdzniecības nolīgums (CETA) starp Kanādu un ES «varētu kļūt par mūsu pēdējo brīvās tirdzniecības līgumu, ja mēs nespēsim pārliecināt cilvēkus, ka sarunās iesaistāmies, lai aizsargātu viņu intereses», Tusks sacīja žurnālistiem, ceturtdien ierodoties uz divu dienu ES samitu, kurā plānots runāt par tirdzniecības jautājumiem.
Tusks tā izteicās pēc tam, kad Beļģijas Valonijas reģiona līderis ir atteicies parakstīt ES un Kanādas līgumu un ir pieprasījis, lai uz nenoteiktu laiku tiktu atlikta nākamnedēļ paredzētā oficiālā līguma parakstīšana ar Kanādas premjerministru Džastinu Trudo.
«Ceru, ka Beļģija kārtējo reizi pierādīs, ka ir kompromisu mākslas čempione, ka piektdien mums būs vienošanās, kas bruģē CETA ceļu,» sacīja Tusks.
Valonijas parlaments pagājušajā nedēļā nobalsoja par CETA bloķēšanu, kas nozīmē, ka Beļģija nevar parakstīt līgumu, par kuru sarunas turpinās jau septiņus gadus.
Valonijas reģionālās valdības vadītājs Pols Maņets paziņoja, ka nesaskaņas ir pārāk krasas par investoru aizsardzības sistēmu, pret kuru asi iebilst pret brīvo tirdzniecību noskaņotie.
ES līderi bažījas, ka gadījumā, ja CETA netiks parakstīts, pasaulei tiktu nosūtīts signāls, tirdzniecības darījumu panākšana ar Eiropu ir sarežģīta vai pat neiespējama.
Beļģijas sarežģītajā politiskajā sistēmā ir federālais parlaments, Valonijas un Briseles reģionu parlamenti, parlamenti, kas pārstāv valsts frankofono kopienu, vācu valodā runājošo kopienu, kā arī Flandrijas parlaments, kas vienlaicīgi pārstāv flāmus.
Lai Kanādas premjerministrs Trudo spētu parakstīt CETA 27.oktobrī Briselē iecerētajā ES un Kanādas samitā, to vispirms nepieciešams apstiprināt visām 28 bloka dalībvalstīm otrdien plānotajā sanāksmē.
Sarunas par CETA tika pabeigtas jau 2014.gadā, taču, Eiropā pieaugot pretestībai, tā ieviešana tika kavēta.
Līguma pretinieki uzstāj, ka tas dod pārlieku lielu varu daudznacionālajām kompānijām un apdraud vides un patērētāju aizsardzības standartus.
Aktīvisti arī norāda, ka CETA rada bīstamu precedentu, kas pavērs ceļu līdzīga līguma noslēgšanai starp ES un ASV jeb TTIP.