Ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (V) nosūtījis atbildi uz piecu Saeimas deputātu jautājumiem par Eiropas Savienības (ES) un Kanādas Visaptverošo ekonomikas un tirdzniecības nolīgumu (CETA), kurā skaidrota Latvijas pozīcija un atbalsts CETA. Ministrs apgalvo, ka nav pamata bažīties par CETA negatīvu ietekmi uz Latviju.
Ārlietu ministrijā informēja, ka vēstulē ministrs skaidro - Latvija un Kanāda ir nozīmīgi partneri drošības jomā un ārpolitikā. Šā iemesla dēļ viņam esot «patiess gandarījums», ka ES izdevies pabeigt sarunas «par modernu un ambiciozu tirdzniecības nolīgumu» tieši ar Kanādu, tādējādi turpinot stiprināt transatlantiskās attiecības.
Tāpat ministrs vēstulē vērš uzmanību, ka Latvija ir apzināti stiprinājusi saites ar Kanādu, kā arī atbalstījusi sarunas par visaptveroša nolīguma slēgšanu jau kopš sarunu sākšanas 2009.gadā. Sarunu gaitā Latvijas nacionālā pozīcija tikusi papildināta, lai nolīgumā tiktu iekļauti noteikumi par ieguldījumu jautājumiem.
CETA sarunām turpinoties, Ministru kabinetā un Saeimas Eiropas lietu komisijā tika skatīti un apstiprināti arī informatīvie ziņojumi, kuros pausts atbalsts sarunu turpināšanai jau no 2012.gada, vēstulē turpina klāstīt ministrs. Turklāt atbalsts transatlantisko attiecību stiprināšanai pausts ikgadējos ārpolitikas ziņojumos un valdības deklarācijā. Arī Latvijas prezidentūras ES Padomē darba programmas stratēģiskajā daļā tika pausts atbalsts CETA sarunu noslēgšanai.
«Ārlietu ministrija uztur ikdienas kontaktu par ārējās tirdzniecības jautājumiem ar sociāliem partneriem un nevalstiskajām organizācijām, uzņēmēju asociācijām, zemnieku organizācijām, Latvijas Darba devēju konfederāciju, Latvijas Brīvo arodbiedrību savienību, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameru, Mašīnbūves un metālapstrādes rūpniecības asociāciju, Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas asociāciju, Latvijas Kokrūpniecības federāciju, Latvijas Tirgotāju asociāciju un citām organizācijām un apvienībām,» norādījis Rinkēvičs.
Pēc Rinkēviča vārdiem, kopā ar uzņēmēju asociācijām un sociāliem partneriem tikušas identificētas Latvijas intereses lauksaimniecības, informācijas un tehnoloģiju un investīciju aizsardzības jomās. Kā galvenie Latvijas panākamie uzdevumi nolīgumā tikusi minēta tarifu samazināšana, tehnisko standartu tuvināšana, dubultās atzīšanas novēršana un vienāda investoru un investīciju aizsardzība visiem Latvijas iedzīvotājiem.
Sarunām par CETA noslēdzoties, papildus ES atrunām Latvija paturot ierobežojumus attiecībā uz lauksaimniecības zemes iegādi, veterināro pakalpojumu sniegšanu, vadošo darbinieku meklēšanas pakalpojumiem, drošības pakalpojumiem, pasažieru un kravu pārvadājumu pakalpojumi. CETA fiziskas personas definīcijā īpaši esot ņemtas vērā Latvijas intereses attiecībā uz Latvijas nepilsoņu pasu turētājiem.
«Latvijas mazie un vidējie komersanti ir pasaules līmeņa konkurētspējīgi uzņēmumi, un ir nepieciešams turpināt veidot priekšnoteikumus to efektīvai darbībai, lai vienkāršotu to ieiešanu starptautiskos tirgos. Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera ir paudusi aktīvu atbalstu brīvās tirdzniecības nolīguma slēgšanai ar Ziemeļamerikas valstīm - Kanādu un ASV -, tādējādi atceļot šķēršļus, tostarp izmaksas tirdzniecībai ar ASV un Kanādu,» uzskata ministrs.
Rinkēvičs arī apgalvojis, ka tirgus piekļuves nosacījumi CETA nodrošināšot vienlīdzīgus konkurences apstākļus Latvijas uzņēmējiem, eksportējot preces un pakalpojumus uz Kanādu, salīdzinot ar vietējiem. Praksē tas nozīmējot, ka Latvijas uzņēmējiem nebūs jāmaksā ievedmuita vai citas nodevas, kas netiek piemērotas vietējam uzņēmumam, tādējādi ievērojami samazinot izmaksas, kas saistītas ar tirdzniecības sākšanu.
«Latvijas gadījumā tas ir īpaši būtiski, jo lielākā daļa Latvijas eksportētāju ir mazie un vidējie komersanti. Piemēram, dekoratīvajai kosmētikai no ES Kanādā tiek piemērota ievedmuita 6,5% apmērā, un tā tiks atcelta līdz ar nolīguma pagaidu piemērošanu. Savukārt kartupeļu cietei tiek piemērota 10,5% muitas nodeva, kas tiks pakāpeniski atcelta, skaitot no nolīguma pagaidu piemērošanas brīža,» ieguvumus uzskatījis ministrs.
«Tāpat uzņēmumam vairs nebūs jāveic tehnisko standartu dubultās testēšanas procedūras, jo CETA ir paredzēta tehnisko standartu savstarpējā atzīšana. Cita starpā CETA ir iestrādāti muitas noteikumi, kas paredz ātrākus un caurredzamākus importa, eksporta un preču tranzīta noteikumus. Arī šie noteikumi stāsies spēkā pēc nolīguma parakstīšanas, tāpat kā daudzi citi noteikumi ES ekskluzīvajā kompetencē,» pauž ārlietu ministrs.
Ministrs uzskata, ka ieguvumus, ko dod starptautiskās tirdzniecības nolīgums un tā atsevišķu sadaļu pagaidu piemērošana, «nav iespējams novērtēt par zemu». Sarunu gaitā tika identificētas arī sensitīvās Latvijas ražošanas nozares, kurām ir jānodrošina zināms aizsardzības līmenis no brīvās tirdzniecības. Sarunās par nolīgumu esot panākts, ka ES neatvērs tirgu vistas un tītara gaļai, olām un olu produktiem, kvotas ievešanai tiks piešķirtas liellopu gaļai - 45 800 tonnas, cūkgaļai - 75 000 tonnas, kviešiem tiks noteikta septiņu gadu pārejas kvota 100 000 tonnu apmērā.
«Kanāda ir viens no Latvijas nozīmīgākajiem partneriem starptautiski, tomēr tirdzniecības attiecības atpaliek no ciešās sadarbības politiski un drošības jomā. Latvijas uzņēmēju ieiešanu Kanādas tirgū līdz šim apgrūtināja muitas procedūras un nodevas, papildu izmaksas, kas saistītas ar atšķirīgiem standartiem, intelektuālā īpašuma tiesību un citiem jautājumiem,» norādījis ministrs.
Latvija atbalsta CETA noslēgšanu, lai atceltu ievedmuitas, mazinātu birokrātiskos šķēršļus un citas tirdzniecības barjeras, argumentāciju noslēdz ministrs, «caur ciešāku sadarbību tirdzniecībā, drošības jomā un politiski tiek stiprinātas transatlantiskās saites».
