Gandrīz puse jeb 47% aptaujāto Latvijas iedzīvotāju sagaida nekustamā īpašuma sadārdzināšanos nākamo 12 mēnešu laikā, liecina SEB Mājokļu cenu indikatora dati.
SEB: 47% iedzīvotāju prognozē nekustamā īpašuma cenu kāpumu
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Vienlaikus cenu samazināšanos 12 mēnešu laikā prognozē 9%, bet 30% ir neitrāli noskaņoti un sagaida nemainīgas mājokļu cenas tuvākā gada laikā. Savukārt 4% respondentu nebija konkrēta viedokļa par mājokļu cenu izmaiņām tuvākā gada laikā.
Iedzīvotāju prognozes attiecībā uz mājokļu cenu pieaugumu tuvākajā nākotnē ietekmējusi gan iedzīvotāju ienākumu pieauguma turpināšanās, gan kredītu pieejamības uzlabošanās, paziņojumā medijiem informē «SEB bankas» pārstāvji.
SEB Mājokļu cenu indikatora vērtība (starpība starp mājokļu cenu kāpuma un cenu krituma prognozētāju skaitu) šogad kopumā ir augstāka nekā 2015.gadā. Ja pērn indikatora vērtība bija robežās no 25 līdz 36 punktiem, tad šā gada otrajā pusē indikatora vērtība ir tuvu 40 punktiem.
Septembrī SEB Mājokļu cenu indikatora vērtība gan mazliet sarukusi - par diviem punktiem līdz 38,3 punktiem. Jūnijā indikatora vērtība bija 40,3 punkti.
Lielā mērā indeksa vērtības pieaugumu pēdējā gada laikā sekmējusi rīdzinieku noskaņojuma uzlabošanās. Aptaujas rezultāti rāda, ka Rīgā mājokļu cenu kāpumu prognozētāju skaits palielinājies divus ceturkšņus pēc kārtas. Patlaban optimistiskāk noskaņotie attiecībā uz mājokļu cenu palielināšanos ir rīdzinieki un kurzemnieki (54% respondentu uzskata, ka mājokļu cenas pēc gada būs augstākas nekā pašlaik), apsteidzot vidzemniekus (50%). No reģioniem procentuāli vismazāk mājokļu cenu kāpumu sagaidītāju bijis Zemgalē (38%).
Visvairāk nekustamā īpašuma cenu kāpuma sagaidītāju ir starp respondentiem 35-44 gadu vecumā, vadošos amatos strādājošajiem, kā arī Rīgā un Kurzemē dzīvojošajiem iedzīvotājiem. Savukārt procentuāli vismazāk mājokļu cenu prognozētāju skaits ir starp 55-74 gadus veciem iedzīvotājiem, nestrādājošajiem, kā arī pensionāriem un skolēniem, tomēr arī visās šajās grupās mājokļu cenu kāpumu sagaidītāju skaits ir būtiski lielāks nekā cenu kritumu prognozētāju skaits.
«Iedzīvotāju pozitīvākas prognozes attiecībā uz mājokļu cenu pieaugumu tuvākajā nākotnē skaidrojamas gan ar ienākumu pieaugumu, gan arī ar pieejamākiem kredītiem mājokļu iegādei, un visu šo faktoru ietekmē pieaugusi arī iedzīvotāju interese par mājokļa iegādi vai būvniecību. Lai arī vairumam iedzīvotāju nav iespēju vai vēlmes mainīt savu mājokli, pēdējā ceturkšņa laikā nedaudz pieaudzis to iedzīvotāju skaits, kuri atbildējuši, ka tuvāko 12 mēnešu laikā plāno iegādāties mājokli vai sākt tā būvniecību,» informē «SEB bankas» sociālekonomikas eksperts Edmunds Rudzītis.
Iedzīvotāju aptauja veikta septembrī sadarbībā ar pētījumu centru SKDS. Ar stratificētās nejaušās izlases metodi tika aptaujāti 1002 Latvijas pastāvīgie iedzīvotāji vecumā no 18 līdz 74 gadiem visā Latvijā, veicot tiešās intervijas respondentu dzīvesvietās.