Cilvēki nelabprāt tērē savu laiku un naudu kiberdrošības jautājumiem, bet gadījumā, ja notiek kāds kiberincidents, zaudējumi parasti ir lielāki par ieguldījumiem drošībā, šodien notiekošajā informācijas tehnoloģiju (IT) drošības jautājumiem veltītajā konferencē «Kiberšahs 2016» sacīja «Law Office Spridzāns» juriste Anna Vladimirova-Krjukova.
Zinot šo faktu, pētīšanas vērta ir cilvēku motivācija aizvien pieņemt nedrošus lēmumus, sacīja Vladimirova-Krjukova. Viņa norādīja, ka bieži šādi lēmumi tiek pieņemti, jo cilvēki kiberdraudus uztver kā kaut ko teorētisku jeb viņiem vēl nav nācies saskarties ar reālu gadījumu, līdz ar to savus paradumus var nemainīt.
Cits gadījums esot pusaudži, kuri, pat nonākot saskarē ar negatīvu pieredzi, turpina pieņemt nedrošus lēmumus.
Viņa arī norādīja, ka cilvēkos nav izveidojusies izpratne, kāda vērtība ir viņu privātajiem datiem. «Līdzīgs stāsts ir par intelektuālo īpašumu - cilvēki nesaprot, kāpēc nevar iet un paņemt informāciju,» norādīja eksperte.
Pie nedrošas uzvedības iemesliem Vladimirova-Krjukova minēja vēl vairākus ar cilvēka dabu saistītus jautājumus - cilvēks redz kāda pakalpojuma sniedzēja reklāmu, pēcāk atpazīst to un pieņem par labu esam, neiedziļinoties piedāvājumā.
Tāpat bieži vien liela loma ir naudai - labam piedāvājumam. «Ja piedāvājums ir pārāk labs, cilvēki jau sāk uzdot jautājumus,» piebilda juriste.
Protams, pie nedrošas uzvedības iemesliem pieskaitāms arī sociāls stimuls - kādā sociālā grupā pieņemts dalīties ar informāciju un tamlīdzīgi, skaidroja eksperte.
Kā ziņots, šodien Rīgā norisinās starptautiska IT drošības jautājumiem veltīta konference «Kiberšahs 2016».
Konferenci organizē IT drošības incidentu novēršanas institūcija «Cert.lv» un Informācijas sistēmu audita un kontroles asociācijas Latvijas nodaļa sadarbībā ar «Latvijas Mobilo telefonu» un DEAC.
