Nesen izveidotā holdinga Alphabet sastāvā ietilpstošā kompānija Google, kurai pieder pasaulē vadošais interneta meklētājs, var tikt piespiesta samaksāt miljardos mērāmu rekordsodu par Eiropas pretmonopolu likumdošanas pārkāpšanu. Vienlaikus nav skaidrs, kā beigsies līdzīgas izmeklēšanas pret Google Savienotajās Valstīs un Indijā.
Situāciju pārzinoši insaideri atzīmē, ka pēc 3 neveiksmīgiem mēģinājumiem 6 gadu laikā noregulēt konfliktu ar ES varas struktūrām kompānijai Google vienkārši vairs nav palicis variantu.
Aizdomas par «pret monopoliem vērstu» noteikumu pārkāpšanu
Eiropas Komisija (EK) vaino Google interneta meklētāja dominējošā stāvokļa izmantošanā Eiropas tirgū. Vispārējā interneta meklētājprogramma, kas ir populārākais kompānijas produkts, patērētājiem piedāvā meklēšanas rezultātus; no ievadītajiem pieprasījumiem atkarīgs tiešsaistes reklāmu izvietojums. Nozīmīgu daļu no Google ienākumiem veido komisijas, ko tā saņem par meklēšanas reklāmām.
EK pārmet kompānijai, ka tā, sistemātiski dodot priekšrocības savam preču un pakalpojumu cenu salīdzināšanas produktam (Google Shopping) kompānijas vispārējās rezultātu meklēšanas lapās, piemēram, parādot Google Shopping uz ekrāna uzkrītošāk, var mākslīgi novirzīt meklēšanu no konkurentu cenu salīdzināšanas pakalpojumiem. EK pauž bažas, ka lietotāji ne vienmēr pēc ievadītā pieprasījuma ierauga būtiskākos rezultātus.
Šeit svarīgi piebilst, ka Google pirmajam cenu salīdzināšanas servisam Froogle nepastāvēja priekšrocības salīdzinājumā ar konkurentiem - un tā konkurētspēja nebija augsta.
Bez tam kaut ko meklēt internetā uz Android platformas praktiski nozīmē izmantot Google - tā saka daudzi. Un kompānija ļoti daudz dara, lai šāda situācija viedtālruņu un planšešu sektorā saglabātos. Pārāk daudz dara, uzskata EK.
Līdz ar to EK veic izmeklēšanu arī par Google rīcību attiecībā uz mobilo operētājsistēmu Android. Pastāv nopietnas aizdomas, ka kompānija slēgusi pret konkurenci vērstus nolīgumus vai ļaunprātīgi izmantojusi iespējamo dominējošo stāvokli operētājsistēmu (OS), lietojumprogrammu un pakalpojumu jomā attiecībā uz viedtālruņiem.
EK sliecas domāt, ka Google īstenojusi stratēģiju attiecībā uz mobilajām ierīcēm, lai saglabātu un nostiprinātu savu dominējošo stāvokli vispārējo interneta meklēšanas pakalpojumu jomā.
Par konkurences politiku atbildīgā Eiropas komisāre Margrēte Vestagere piemin, ka Google šobrīd kontrolē vairāk nekā 90% mobilo OS licenču tirgus Eiropas Ekonomiskajā zonā. Izskatās, tas ļauj kompānijai panākt, ka viedtālruņu uz Android bāzes ražotāji nevar uzstādīt ierīcēs Google konkurentu OS vai slēgt attiecīgus līgumus ar citiem meklētājiem.
«Mobilā interneta sektors kļūst aizvien nozīmīgāks Eiropas patērētājiem un biznesam. Balstoties uz mūsu pētījumu, mēs uzskatām, ka Google darbība pārkāpj ES pret monopoliem vērstos noteikumus, laupa patērētājiem plašāku mobilo aplikāciju un pakalpojumu izvēli un bremzē inovāciju izaugsmi citos tirgos,» paziņo M. Vestagere.
Google peļņa 7 gadu laikā no Android OS: 22 mljrd. USD
Šajā sakarā vērts atcerēties pret Google veikto izmeklēšanu, ko bija rosinājusi kompānija Oracle. Tās aprēķini, pēc Bloomberg sniegtās informācijas, liecina: 7 gadu laikā kopš 2008. gada Google ienākums no Android OS bija 31 mljrd. USD, bet peļņa - 22 mljrd. USD.
Ja EK spēs pierādīt savas pretenzijas un pieņemt formālu lēmumu, tad Google var draudēt sods 10% apmērā no kompānijas gada apgrozījuma, kas 2015. gadā sasniedza 74,5 mljrd. USD. Pastāv viens, lai arī vājš mierinājums: šādos gadījumos samaksātie sodi parasti nesasniedz 10%.
Tas var izrādīties vislielākais sods kontinentā par pretmonopolu likumdošanas neievērošanu: pagaidām rekordsummu par šāda veida pārkāpumu samaksājusi Intel 2009. gadā - 1,1 mljrd. EUR.
Vienlaikus daudziem nerodas pat nojausma, kādās jomās EK pretenzijas pret Google neizvirza un ko vēl iespējams īstenot ar vispārējā Google meklētāja palīdzību.
Kā rokās atrodas komercijas Svētais Grāls
Ar savas bāzes funkcijas - informācijas meklēšanas - palīdzību Google izdevies tikt pie milzīgiem personiskas informācijas masīviem. Tas ir pircēja un klienta izpratnes pamats - komercijas Svētais Grāls. Meklētājs kļuvis par starpkārtu un blīvi starp pārdevējiem un pircējiem - ja nu šeit pietrūkst vienīgi maksāšanas līdzekļu iesaistes.
Taču varbūt jau rīt Google var kļūt arī par banku, kā to jau izdarīja Alibabuy, sākot finanšu aktīvu pārdošanu ķīniešiem. Ar ko tas saistīts? Ar to, ka šāda veida kompānijas labāk nekā jebkuras citas pazīst savus klientus: viņu intereses, finanšu iespējas un ietaupījumus.
Mēs esam iesoļojuši nozīmīgā tirgus varas pārbīdes ērā.
Bet varbūt laiks runāt par tektoniskām pārmaiņām ne vien tirgū, bet arī politiskajā sfērā?
Pastāv viedoklis, ka IT sektors var uzņemties daudzu to nozaru vadību, kas patlaban vēl ir valsts darīšana: veselības aizsardzība, izglītība, ekonomika. Daži jau uztraucas, ka tā varētu būt daļa no valsts kā tādas iznīcināšanas projekta.
Ar to jārēķinās nākotnē, taču šodien daudzu valstu uzmanību pievērsis viens no visrūpīgāk glabātajiem un visdārgākajiem noslēpumiem: kā strādā Google meklētājs? Tikai retais uzdevis šādu jautājumu, vēl mazāk - sapratuši.
Meklēšanas algoritmi, atbildot uz mūsu pieprasījumu, atlasa nenozīmīgu skaitu - no miljardiem eksistējošu - mājaslapu un tās izkārto noteiktā secībā, izmantojot slepenus kritērijus. Pēc brīža jūs pieņemsiet lēmumu vai izveidosiet viedokli par labāko iedeguma krēmu, frekinga drošību, nākamā atvaļinājuma galamērķi vai to, kurš ir labākais politiķis. To visu nosaka īss saraksts, ko jūs izmantojat bez vismazākā priekšstata par to, kā tas tiek izveidots.
Ko spēj polittehnologi konkurences apstākļos
Politiķi sadarbojas ar lielu skaitu visdažādāko konsultantu, kuri uzmanīgi analizē visas šo politiķu darbības, kas vērstas uz vēlētāju balsu iekarošanu. Šeit intonācijas, sejas izteiksme, frizūra, vārdi, parādīšanās vieta un laiks - viss tiek optimizēts gluži kā šokolādes reklāmas pasniegšanā. Daudzi polittehnologi grib, lai mēs izdarītu viņiem vajadzīgās izvēles un noticētu tieši tam, ko viņi vēlētos.
Un tomēr sabiedrībās iestrādātā konkurences būtība mums ļauj veikt samērā brīvas izvēles.
Taču kas notiktu, ja parādītos tādi mūsu kontroles avoti, kam maz kas - vai arī vispār nekas - nav kopīgs ar konkurenci? Un kas būtu, ja tiktu izstrādāti tādi jauni kontroles līdzekļi, kas izrādīsies daudz iespaidīgāki nekā jebkas no agrāk eksistējošajiem (piemēram, 25. kadrs) variantiem? Un kas notiktu, ja jaunie kontroles veidi ļautu nelielai cilvēku grupai būtiski iespaidot lielākās daļas pasaules iedzīvotāju izvēles?
90% klikšķu - uz pirmajām 10 pozīcijām
Lai saprastu, kā strādā jaunās apziņas kontroles formas, mums pēdējais laiks pievērsties interneta meklēšanas sistēmām. Precīzāk - vienai no tām, kas ir vispieprasītākā un vislabākā: Google. Tieši ar guglēšanas palīdzību lielākā daļa interneta lietotāju pasaulē šodien gūst lielāko daļu informācijas - gandrīz par itin jebko. Un gandrīz acumirklī mēs saņemam meklēšanas rezultātu sarakstu.
Rezultātu uzrādīšanu mēs atzīstam par tik labu, ka apmēram 50% klikšķu izdarām uz pirmajām 2 pozīcijām, bet vairāk nekā 90% mūsu klikšķu pienākas uz pirmajām 10 pozīcijām, kas atrodas rezultātu meklēšanas pirmajā lappusē. Reti kāds aplūko nākamās lappuses, lai arī to skaits bieži ir milzīgs.
Kompānija Google izlemj, kura no miljardiem interneta vienību tiks iekļauta mūsu meklēšanas rezultātos, kā arī to, kādā secībā tās parādīsies. Tas, kā Google to dara, ir viens no dārgākajiem noslēpumiem - gluži kā CocaCola formula.
Zinot, ka cilvēki pārsvarā klikšķinās uz pašām pirmajām pozīcijām, kompānijas ik gadu tērē miljardus, lai gūtu iespēju jebkādā veidā ietekmēt Google meklētāja algoritmu - datorprogrammu, kas atlasa un sakārto pozīcijas sarakstā.
Lēciens tikai par dažām pozīcijām uz augšu var noteikt, vai bizness izrādīsies veiksmīgs vai arī izgāzīsies. Nokļūšana saraksta augšgalā var būt izšķirošais faktors iespaidīgas peļņas gūšanai.
Te nonākam pie daudz jūtīgāka jautājuma: bet varbūt augstās pozīcijas Google sarakstā iedarbojas ne tikai uz izvēli pirkšanas jomā?
Eksperimenta rezultāti šokēja
Lai atbilde uz šo jautājumu nebūtu tikai virspusēji minējumi, atliek ķerties pie jomas, kas pie secinājumiem nonāk ar eksperimentu palīdzību, - zinātnes.
Kalifornijā bāzētais Amerikāņu uzvedības pētījumu un tehnoloģijas institūts (AUPTI) 2013. gadā veica eksperimentu, kurā 102 dalībnieki no Sandjego rajona tika sadalīti 3 grupās. Pirmajā grupā esošajiem meklētājs rādīja rezultātus par labu pirmajam kandidātam - viņu acu priekšā sarindojās mājaslapas, kurās šis politiskais kandidāts izskatījās krietni labāk nekā viņa kolēģi.
Savukārt otrā grupa saņēma rezultātus, kuros priekšroka bija šā politiķa pretiniekam. Trešā grupa saņēma jauktus rezultātu variantus, kas neliecināja par labu nevienam no kandidātiem.
Katrai grupai tika piedāvāti vieni un tie paši meklēšanas rezultāti un mājaslapas. Vienīgā atšķirība starp 3 grupām - secība, kādā tika izkārtoti meklēšanas rezultāti.
Tika izmantotas reālas mājaslapas un reāls notikums - 2010. gadā notikušās Austrālijas premjera vēlēšanas, attiecībā uz kurām neviens no eksperimenta dalībniekiem nebija pieņēmis iepriekšēju lēmumu, jo neko nezināja par kandidātiem.
Tika izmantots Kadoodle - iedomāts interneta meklētājs. Eksperimenta dalībniekiem bija iespējas brīvi sērfot meklēšanas rezultātu un mājaslapu ietvaros - tātad rīkoties, kā to darītu ikviens Google lietotājs.
Beidzoties rezultātu aplūkošanai, tika gaidīts, ka pirmajā un otrajā grupā, kuru dalībnieki redzēja tikai vienam kandidātam par labu runājošus reitingus, izvēle par labu kādam no politiķiem noslieksies par 2-3%. Tomēr rezultāti šokēja. Cilvēku skaits, kas atbalstīja kandidātu ar augstākiem meklētāja uzrādītiem rezultātiem, sasniedza 48% virs neitrālā līmeņa. Trešajā - neitrālajā - grupā eksperimenta dalībnieki kopumā nedeva priekšroku nevienam kandidātam.
Vēl viens pārsteigums: 75% dalībnieku abās grupās, kurās tika «virzīts» konkrēts favorīts, pat neiedomājās, ka viņi skatījuši īpaši atlasītus rezultātus.
Mākslīgi izraisītās pirmās un otrās grupas dalībnieku izvēles guva nosaukumu «meklēšanas mašīnas manipulācijas efekts» (SEME).
Atlika izmainīt vien 3. un 4. pozīciju
2014. gadā AUPTI pētnieki veica vēl 3 eksperimentus - vienā no tiem piedalījās 2000 cilvēku no 50 ASV štatiem. Šajā gadījumā manipulāciju izraisītā novirze radīja 37% lielas priekšrocības speciāli virzītam politiskajam kandidātam; atsevišķās demogrāfiskajās grupās manipulācijas efekts sasniedza pat 80%.
Eksperimenti arvien skaidrāk atklāja, ka pat ar minimālu manipulēšanu par labu vienam kandidātam - piemēram, izmainot vienīgi 3. un 4. pozīciju nejauši gūtu rezultātu sarakstā -, pastāv iespēja manipulāciju noslēpt tā, ka tikai daži eksperimenta dalībnieki atskārta: viņu priekšā ir mākslīgi veidots ranžējums.
Visi šie eksperimenti attiecās uz jau notikušām vēlēšanām tālajā Austrālijā. Parādījās nākošais jautājums: vai iespējams ietekmēt reālu vēlētāju reālas kampaņas vidū? Šajā gadījumā vēlētājiem pāri veļas informācija no dažādiem avotiem, bez tam - viņi par kandidātiem jau daudz zina.
Reālas vēlēšanas: 99,5% neattapa, ka ar viņiem manipulē
Lai atbildētu uz šo jautājumu, AUPTI zinātnieki 2014. gadā devās uz Indiju pasaulē lielāko demokrātisko vēlēšanu priekšvakarā. Bija jānoskaidro nākamais Indijas premjers; galvenie kandidāti - Rahuls Gandijs, Arvinds Kedžrivals un Narendra Modi. Eksperimentā no 27 štatiem un teritorijām tika iesaistīti 2150 reģistrēti vēlētāji, kas vēl nebija izlēmuši, par ko balsot.
Šie vēlētāji tika sadalīti 3 grupās, kuru dalībnieki attiecīgi atbalstīja Gandiju, Kedžrivalu un Modi. Sākotnējais informētības par kandidātiem līmenis bija ļoti augsts: 7,7-8,5 punkti pēc 10 ballu skalas. Tika gaidīts, ka AUPTI pētnieku manipulāciju efekts būs minimāls vai pat nekāds.
Taču rezultāti vēlreiz pārsteidza: par labu speciāli manipulētam kandidātam nosliecās piektdaļa eksperimenta dalībnieku. Vēl lielāku satraukumu raisīja apstāklis, ka 99,5% eksperimenta dalībnieku neradās izpratne, ka viņiem būtu bijusi darīšana ar speciāli sastādītiem meklēšanas rezultātiem. Vēlētāji neattapa, ka ar viņiem manipulē.
Milzīgs spēks, ko nevar ieraudzīt
Gandrīz pilnīgi nemanāmais SEME efekts nozīmē - kad cilvēki aplūko mākslīgi sastādītus interneta meklēšanas rezultātus, viņi uzskata: «Viss kārtībā!» Tāpēc, pat ja tagad kāds veiks meklēšanu, ierakstot meklētāja logā «ASV prezidenta amata kandidāti», ieraudzītie rezultāti izskatīsies visai nejauši - pat tajā gadījumā, ja tie liecinās par labu vienam kandidātam.
Veiktie eksperimenti daiļrunīgi liecina: ja augstākās pozīcijās esošie rezultāti pārsvarā saistīti ar vienu kandidātu atbalstošām mājaslapām, tie izrāda apbrīnojamu iedarbību uz vēlētājiem, kuri svārstās. Un lielā mērā tas notiek viena iemesla dēļ: cilvēki ieraduši klikšķināt augstāk ranžētās pozīcijas. Un tas baida: SEME ir milzīgs spēks, ko nevar ieraudzīt.
Un tas ir svarīgi, ja ņemam vērā kompānijas Google dominējošo stāvokli interneta meklēšanas jomā. Saskaņā ar Pew datiem, 83% amerikāņu visbiežāk lieto tieši Google meklētāju. Un, ja kompānija Google izšķiras vēlēšanās atbalstīt noteiktu kandidātu, tad tās iespaids uz galīgo lēmumu nepieņēmušajiem vēlētājiem nozīmīgi var ietekmēt vēlēšanu galarezultātus.
Tāpat jāņem vērā, ka eksperimentos to dalībnieki tika ietekmēti vienu vienīgu reizi. Taču kas notiktu, ja manipulācijas interneta meklēšanā par labu vienam no kandidātiem tiktu īstenotas mēnešiem?
Dominējošais stāvoklis tirgū
Citus priekšvēlēšanu kampaņas gaitā veiktās iedarbības veidus līdzsvaro konkurējošie informācijas avoti - tā tas notiek laikrakstu, radio un TV tirgū. Tomēr Google, neraugoties uz visiem nodomiem un pūlēm, nav konkurentu. Cilvēki kopumā uzticas meklēšanas mašīnai, paļaujoties uz to, ka noslēpumainie algoritmi ir pilnīgi objektīvi. Augsts uzticēšanās līmenis savienojumā ar praktisku konkurences neesamību ļauj Google ieņemt unikālu pozīciju pat iespējamā vēlēšanu iznākumu ietekmēšanā.
Bet vai Google izrādījusi atbalstu kādam kandidātam? 2012. gadā ASV prezidenta vēlēšanu gaitā kompānija un tās vadība Barakam Obamam ziedoja 800 tūkst USD, bet viņa pretiniekam Mitam Romnijam - tikai 37 tūkst USD. Savukārt 2015. gadā Merilendas un dažu citu universitāšu pētnieku grupa ziņoja, ka Google meklēšanas rezultāti parasti bijuši par labu Demokrātiskās partijas kandidātiem.
Taču - vai patiesi Google rezultātu ranžēšanas sistēma ir «ar aizspriedumiem»?
Neatstāj pēdas uz papīra
ASV Federālās Tirdzniecības komisijas iekšējā ziņojumā, kas tika sastādīts 2012. gadā, pasvītrots: Google meklēšanas rezultātu izkārtojumā parasti Google finanšu intereses atrodas daudz augstākās pozīcijās, salīdzinot ar konkurentiem; pretmonopolu izmeklēšana, kas paralēli sākta pret Google gan ES, gan Indijā, balstās uz tāda paša rakstura atzinumiem.
Lielākajā daļā pasaules valstu meklēšana internetā tiek veikta ar Google mašīnas palīdzību, kas šai kompānijai paver citur pat vēl lielākas iespējas ietekmēt vēlēšanu rezultātus nekā ASV. Pie tam, palielinoties interneta izplatībai pasaulē, Google iedarbības spēks pieaug.
AUPTI zinātnieku grupa secina: šodien kompānijai Google pastāv iespējas ietekmēt 25% vēlētāju nacionālajās vēlēšanās dažādās pasaules valstīs - un tikai retais kaut ko nojautīs. AUPTI pētnieki apgalvo, ka Google meklēšanas rezultātu ranžēšana - neatkarīgi no tā, vai kompānija tos iepriekš plāno vai ne - jau sen iespaido vēlēšanu rezultātus, un ik gadu šī iedarbība pastiprinās. Rezultātu izkārtojums kā tāds ir kaut kas netverams, tas neatstāj pēdas uz papīra, kas dod iespēju kompānijai visu noliegt.
Šāda mēroga varenības un nepamanāmības apvienojums, šķiet, ir bezprecedenta gadījums cilvēces vēsturē.