Pārvērtējot luksusa kategorijas nekustamos īpašumus un palielinot to kadastrālo vērtību, ir iespējams iekasēt valsts budžetā papildu 20 miljonus eiro, ar šādu domnīcas «Certus» secinājumu šodien Mālpilī notiekošā ekonomikas foruma dalībniekus iepazīstināja «Certus» valdes priekšsēdētājs Vjačeslavs Dombrovskis.
Pētījums rāda, ka pašlaik spēkā esošo kadastrālo vērtību atbilstība tirgus cenām ir vidēji 65%, taču atsevišķām īpašumu grupām tā ir ievērojami zemāka, piemēram, jauno projektu sērijveida dzīvokļiem tā ir tikai 35%.
«Certus» pētnieki uzskata - lai palielinātu nekustamā īpašuma nodokļa ieņēmumus, nepieciešama precīzāka «premium» klases īpašumu novērtēšana, palielinot to kadastrālās vērtības.
Novērtējuma iegūšanai būtu jāizmanto «premium» klases īpašumu individuālie novērtējumi.
Īpašumus, kuriem veicams individuālais novērtējums, var identificēt, izmantojot pašreiz plānotās kadastrālās vērtības, kā arī atlasīt īpašumus pēc to atrašanās vietas, platības un citiem kritērijiem. Tiesības iniciēt īpašumu individuālo novērtējumu būtu jādod arī pašvaldībām. Tādējādi
individuālie novērtējumi būtu jāveic vismaz 15 000 īpašumu
.
Pieņemot, ka individuālo novērtējumu rezultātā «premium» klases īpašumu kadastrālās vērtības pieaugums būs divkārt lielāks, nekā ieviešot Valsts zemes dienesta plānotās kadastrālās vērtības, papildu ieņēmumi no nekustamā īpašuma nodokļa būs vismaz 20 miljoni eiro, rēķina «Certus» pētnieki.
Vienlaikus pētījumā secināts, ka,
palielinot kadastrālās vērtības «premium» klases īpašumiem, ir jāparedz virkne atvieglojumu.
Pensionāriem, kuru ienākumi ir nelieli, jāparedz iespēja atlikt nekustamā īpašuma nodokļa maksājumus. Atliktie maksājumi būtu jāreģistrē kā valsts vai pašvaldību aizdevumi, kuri kopā ar procentiem būtu jāatmaksā īpašuma pārdošanas vai mantošanas brīdī, rosināts pētījumā.
Gadījumos, kad atsevišķi nekustamo īpašumu tirgus segmenti bijuši novērtēti par zemu, bet, iegūstot jaunus datus, šie trūkumi tiek novērsti, daļai īpašnieku strauji pieaugošie nodokļu maksājumi varētu būt nesamērīgi. Šādos gadījumos nodokļu palielinājums būtu jāievieš pakāpeniski - maksimāli par 20% gadā vairāku gadu garumā.
Ja tiek ieviestas atlaides vienīgajam īpašumam, kas ir arī īpašnieka dzīves vieta, šīs atlaides jānosaka vērtības, nevis platības izteiksmē.
Tādā veidā vērtīgāko īpašumu īpašniekiem netiktu doti lielāki atvieglojumi nekā tiem, kuru īpašumi ir mazāk vērtīgi.
Lai veicinātu patieso darījumu vērtību norādīšanu un uzlabotu kadastrālo vērtību datubāzi, jāsamazina valsts nodeva par īpašuma tiesību nostiprināšanu zemesgrāmatā, aicināts pētījumā.
«Certus» pētījuma par nekustamajiem īpašumiem autors ir ekonomists Uldis Spuriņš.
Finanšu ministre Dana
Reizniece-Ozola (ZZS) atzina, ka «Certus» secinājumi par nepieciešamību palielināt kadastrālo vērtību luksusa īpašumiem ir pareizi.
Pašlaik Finanšu ministrija un Tieslietu ministrija pārskata visu īpašumu vērtības dārgo īpašumu segmentā. Redzams, ka ir daudz rupju kļūdu kadastra apzīmējumos. Ar to vien jau būs diezgan labs fiskāls efekts, secināja ministre.
Nekustamā īpašuma kadastrālā vērtība tiek izmantota, lai aprēķinātu nekustamā īpašuma nodokli. Kadastrālo vērtēšanu veic Valsts zemes dienests, kas reizi divos gados sagatavo kadastrālo vērtību bāzi, kuru apstiprina valdība un kuru pēc tam no nākamā gada var izmantot kadastrālo vērtību aprēķināšanai. Sākot ar 2018.gadu, aprēķinātajām kadastrālajām vērtībām jāatbilst nekustamā īpašuma tirgus cenām vidēji 85% apmērā. Kadastrālo vērtību atbilstību tirgus vērtībām 85% apmērā bija paredzēts ieviest jau no 2017.gada, taču process uz gadu tika atlikts.
«Certus» pētījumā rakstīts, ka Latvijā 2015.gadā kārtējā nekustamā īpašuma nodokļa ieņēmumi bija 197,1 miljons eiro, kas ir 0,81% no iekšzemes kopprodukta. Ieņēmumi no citiem īpašuma nodokļiem, pamatā - zemesgrāmatas nodevas, pērn bija 51,6 miljoni eiro. Tādējādi pērn, ņemot vērā arī iepriekšējo periodu parādus, Latvija īpašuma nodokļos kopumā iekasēja nedaudz vairāk par 1% no iekšzemes kopprodukta.
