«KVV Liepājas metalurga» administrators: Ar uzņēmuma ražošanu saistītie aktīvi jāpārdod kā lietu kopība

LETA
CopyLinkedIn Draugiem X
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Foto: AFP/LETA

Maksātnespējīgās AS «KVV Liepājas metalurgs» ar pamatražošanu saistītos aktīvus vajadzētu pārdot kā lietu kopību, sacīja uzņēmuma maksātnespējas administrators Guntars Koris.

Viņš norādīja, ka

nākamais solis kompānijas maksātnespējas procesā būs pamatlīdzekļu inventarizācija un mantas novērtējums.

Ņemot vērā, ka ar to jau iepriekš nodarbojusies Privatizācijas aģentūra, līdzekļu taupīšanas nolūkos administrators lūgs, lai pamatlīdzekļu inventarizāciju veic Privatizācijas aģentūra. Attiecīgais process varētu ilgt divus mēnešus.

Vienlaikus mēneša laikā no kompānijas maksātnespējas pasludināšanas (16.septembris) piesakāmi kreditoru prasījumi.

Koris atbalsta valsts pozīciju maksātnespējīgā uzņēmuma mantas pārdošanā -

ar pamatražošanu saistītos aktīvus vajadzētu pārdot kā lietu kopību, lai varētu atjaunot ražošanu.

Viņš gan nemācēja teikt, vai «KVV Liepājas metalurga» mantas pārdošanā plāno piesaistīt konsultantu investora meklējumiem, kā to darīja maksātnespējīgās AS «Liepājas metalurgs» administrators Haralds Velmers, piesaistot SIA «Prudentia Advisers».

Jau ziņots, ka Liepājas tiesa 16.septembrī pasludināja «KVV Liepājas metalurgu» par maksātnespējīgu.

Tāpat vēstīts, ka 22.martā valdība nolēma atļaut Privatizācijas aģentūrai dibināt sabiedrību, kurai Valsts kase cedēs valsts prasījumu pret «KVV Liepājas metalurgu». Cesijas līgums paredz, ka tiek cedēts valsts pamatsummas prasījums pret «KVV Liepājas metalurgu» ar visiem nodrošinājumiem un blakus prasījumiem. Šāds risinājums tika atbalstīts, pamatojoties uz konsultanta SIA «Deloitte Latvia» ieteikumu.

Cesijas līgums paredz, ka «FeLM» pakāpeniski nodrošinās valsts līdzekļu atgūšanu, restrukturizējot valsts prasījumu, kā arī izvērtējot nepieciešamību restrukturizēt uzņēmuma pamatdarbību kopumā. Uzņēmuma parāds valstij ir 65 miljoni eiro.

Šā gada 17. un 24.maija Ministru kabineta sēdēs tika izskatīts Privatizācijas aģentūras un «FeLM» sadarbībā ar Ekonomikas ministriju un Finanšu ministriju sagatavotais ziņojums par aktuālo situāciju saistībā ar «KVV Liepājas metalurga» parādu restrukturizāciju. Valdība pieņēma zināšanai, ka «KVV Grupas» piedāvātie saistību restrukturizācijas nosacījumi nav pieņemami un jāstrādā pie citiem risinājumiem uzņēmuma darbības atjaunošanai. «KVV Grupas» izteiktie priekšlikumi paredz būtisku valsts līdzdalību uzņēmuma darbībā bez uzņēmuma vadības kontroles nodošanas, kā arī nodokļu atlaides un citus pasākumus, kas var tikt vērtēti kā neatļauts valsts atbalsts.

Tāpat valdība tika informēta, ka «KVV Group» nespēs nodrošināt pašas izstrādātā uzņēmuma «KVV Liepājas metalurgs» konservācijas plāna izpildi, jo tas prasītu papildu ieguldījumus, kurus «KVV Grupa» nav gatava veikt. «KVV Group» arī norādījusi, ka pašreizējās tirgus konjunktūras apstākļos ražošanas atsākšana nav pamatota.

Savukārt Ukrainas «KVV Group» ir paziņojis, ka gatavojas sūdzēties par Latviju Eiropas Komisijas antimonopola un korupcijas apkarošanas komitejās, kas varot novest pie tā, ka Latvijai tiks uzlikts 150 līdz 300 miljonu eiro sods.

KomentāriCopyLinkedIn Draugiem X
Svarīgākais
Uz augšu