Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) ir sācis administratīvo lietvedību par konstatētiem higiēnas prasību pārkāpumiem SIA «Mēs-12» kafejnīcā «Bez-e» Jūrmalā, Kauguros, liecina Zemkopības ministrijas mājaslapā ievietotais paziņojums. Par šo kafejnīcu otrdien vēstīja LTV «Panorāma», norādot uz grūtībām, ar kādām nākas saskarties uzņēmējiem, kas vēlas darboties pārtikas apritē, tomēr PVD publiskotie attēli liecina, ka kārtība un higiēna kūku virtuvē tiešām varētu būt labāka.
Administratīvā lietvedība sākta tādēļ, ka kafejnīcā konstatēta ne vien elementāru higiēnas prasību neievērošana - netīras grīdas, darba virsmas, trauki, ventilācijas iekārta, bet arī nepareiza pārtikas produktu uzglabāšana - jēlprodukti un gatavie produkti uzglabāti vienuviet, gatavā produkcija – konditorejas izstrādājumi - novietota blakus sadzīves atkritumiem, radot piesārņojuma risku, kā arī konstatēti produkti – siers, pīrādziņu gaļa, iesala ekstrakts un kanēlis ar beigušos derīguma termiņu.
Konstatēti arī citi ar higiēnas prasību neievērošanu saistīti pārkāpumi, pauž PVD.
«Dienests parasti nesāk administratīvo lietvedību par tādām detaļām kā lapsenes vai picas, kuras uzņēmējai nav īsti skaidrs, kā uzglabāt,» saka PVD Rīgas pilsētas pārvaldes vadītāja Ina Šubina. «Faktiski
uzņēmumā tika konstatēti tikpat nopietni pārkāpumi kā SIA «Kindercatering», kura darbības rezultātā nupat ar salmonelozi Rīgā saslimuši vairāku bērnudārzu bērni.
Taču, ņemot vērā to, ka uzņēmēja atzina nepilnības un bija gatava tās operatīvi novērst, PVD pieņēma lēmumu neapturēt uzņēmuma darbību. Ļoti žēl, ka jaunai uzņēmējai ar savu konkrētu vīziju par to, kādā veidā tā vēlas darboties, ir pietrūcis drosmes, pacietības un vēlmes uzlabot elementāras lietas un turpināt darbu,» piebilst Šubina.
Vienlaikus PVD iesaka jaunajiem uzņēmējiem, kuriem ir vīzija, taču nav nekādu zināšanu par pārtikas drošumu un nekaitīgumu, pirms darbības sākšanas izpētīt prasības, kādas būs jāievēro, un neskaidrību gadījumā vērsties PVD pēc konsultācijas. Ja nepieciešams, PVD pēc uzņēmēja aicinājuma var veikt pārbaudi pirms uzņēmuma darbības sākšanas.
Pārtikas joma ir viena no stingrāk reglamentētajām jomām ne tikai Eiropas Savienībā, bet arī citviet pasaulē, jo tā vistiešākajā veidā ietekmē patērētāju veselību un pat dzīvību, uzsver dienestā.
«Ja uzņēmēja izpratne ir tāda, ka ar deratizācijas un dezinsekcijas firmu noslēgto līgumu jādauza lapsenes, nevis jānodrošina regulāra deratizācija un dezinsekcija vai, piemēram, darba apģērbs, ar kuru cep kūkas, tiek uzglabāts tualetē, tad tas, protams, ir indikators, ka uzņēmējam nav īsti skaidrs, ka
runa nav tikai par skaisti noformētām, garšīgām kūkām, bet arī par elementāru higiēnas prasību ievērošanu pārtikas apritē, lai nepieļautu patērētāju saslimšanu,
piemēram, ar leptospirozi, kuru pārnēsā grauzēji. Jaunajai uzņēmējai, kura, kā noprotams, vēlas turpināt darboties jau kā mājražotāja, būs jāpilda tieši tādas pašas pārtikas drošuma un nekaitīguma prasības, kā strādājot kafejnīcā, tādēļ PVD ieteiktu nepieņemt straujus un radikālus lēmumus, bet atnākt uz konsultāciju PVD vai apmeklēt kādus kursus par minimālajām higiēnas prasībām pārtikas apritē, sakārtot savu darbību un turpināt strādāt,» iesaka Ina Šubina.
Kā ziņots, kafejnīcas «Bez E» saimniece Rita Riteniece paziņojusi, ka pēc trim nedēļām savu izloloto kafejnīcu, kurā pārdod pašas ceptas kūkas no dabīgām izejvielām, grasās slēgt, jo ir nogurusi no bezgalīgās birokrātijas.
