Vāc parakstus par 6 stundu darba dienu. Vai tas vispār ir iespējams?

 

Vairāki uzņēmumi Zviedrijā ievieš 6 stundu darba dienu, vēstī ārvalstu mediji. Arī Latvijā sākta parakstu vākšana, lai notiktu pāreja uz 6,4 stundu darba dienu. Iniciatīvas iesniedzēji piedāvā samazināt likumā noteikto «normālo darba laiku» uz 32 stundām. Portāls TVNET uzrunāja vairākus Latvijas uzņēmumus, vaicājot viņu viedokli, vai šādu kārtību varētu ieviest arī Latvijā.

Būs jādomā par sešu stundu darba dienu

Mobilly vadītājs Ģirts Slaviņš TVNET sacīja, ka kopumā agrāk vai vēlāk pasaule būs šā jautājuma priekšā. Automatizācijas un robotu attīstība radīs spiedienu uz nepieciešamo darba roku daudzumu.

Reklāma

Patlaban nevienam pasaulē nav īsti skaidrs, kas turpmāk notiks šajā jomā. Ir viedoklis, ka tehnoloģiju progress radīs jaunas darba vietas, bet citi uzskata, ka tas nenotiks un jāskatās darba dienu saīsināšanas un produktivitātes kāpināšanas virzienā.

Jau tagad ir vietas, kur cilvēki strādā mazāk par oficiāli noteiktajām astoņām stundām. Piemēram, Nīderlandē ir ļaudis, kuri strādā 30 stundas nedēļā, turklāt daļu darbu veicot attālināti un no mājām.

Šo cilvēku darba produktivitāte var būt augstāka nekā tiem, kas strādā 10-12 stundas dienā.

Slaviņš uzskata, ka sešu stundu darba diena nākotnē ir diezgan reāla iespēja, bet tikai tad, ja tiks kāpināta strādāšanas produktivitāte.

Protams, tas nebūs uzreiz iespējams visās profesijās, piemēram, frizieris nevarēs nokrāsot vai nogriezt matus daudz ātrāk, nekā tas ir fiziski iespējams. Bet daudzās citās profesijās sešu stundu darba diena ir pilnīgi iespējama, jo tehnoloģiju un robotizācijas attīstības iespaidā var būtiski palielināt produktivitāti.

Daudzās profesijās ir iespējams samazināt kafijas paužu, pīppaužu un lieku sarunu ilgumu.

Tāpēc iespējams, ka vēl pirms tam, kad sešu stundu darba dienu noteiks par oficiālu, daļa cilvēku jau strādās šādu darba laiku.

Vairāk brīva laika, kurā tērēt naudu

Turklāt līdz ar tehnoloģiju un robotizācijas attīstību cilvēkiem radīsies vairāk brīva laika, ko varēs izmantot naudas tērēšanai, radot citiem darba vietas.

Piemēram, pirms simts gadiem 12 stundu darba diena bija pilnīgi normāls standarts, bet uz plāniem ieviest astoņu stundu darba dienu skatījās ar neticību.

Astoņu stundu darba diena bija iespējama, pateicoties arī tehnoloģiju un robotizācijas attīstībai.

Šā iemesla dēļ mūsdienās astoņās stundās var izdarīt daudz vairāk nekā pirms simts gadiem 12 stundās. Piemēram, lauksaimniecības nozarē produktivitāte ir palielināta aptuveni simts reižu.

Pateicoties īsākai darba dienai un lielākam daudzumam brīvā laika, radušās un attīstījušās dažādas jaunas nozares, piemēram, tūrisma, izklaides, brīvā laika pavadīšanas jomas.

Rezumējot iepriekš teikto, var apgalvot, ka sešu stundu darba diena nav nekas šausmīgs, ja vien to neievieš pārsteidzīgi, bet tas notiek dabīgi.

Jārēķinās, ka nākotnē sešās stundās būs jāizdara vairāk nekā patlaban astoņās stundās.

Bet pozitīvi, ka tas būs iespējams.

Latvijā vēl ir daudz darāmā

Bet SEB bankas Personāla pārvaldes vadītāja Gunita Meiere TVNET atzina: «Runājot par darba stundām, vienmēr svaru otrā kausā ir darba efektivitāte. Ja skatāmies uz Zviedriju, tad turklāt jāņem vērā vēsturiskā sabiedrības sociālekonomiskā iekārta, attīstība un sistēmas stabilitāte, kas sevi pierādījusi daudzu gadu garumā. Iespējams, sabiedrībā ar augstu darba efektivitāti un pienācīgu labklājības līmeni darba devējam ir iespējas vienoties ar darba ņēmēju par labvēlīgākiem darba stundu nosacījumiem.

Ja skatāmies uz Latvijas situāciju, tad līdz šim vienmēr ir bijušas vērojamas tā saucamās šķēres starp darba samaksu un efektivitāti.

Domāju, ka Latvijas situācijā ir vēl daudz darāms, lai panāktu tādu darba efektivitāti un darba līmeni, lai būtu iespējams būtiski mazināt darba laiku, sniedzot iespējas vairāk laika pavadīt ar savu ģimeni, ja tas neietekmē darba efektivitāti un biznesa atdeve no tā necieš. Tas, ko mēs SEB bankā darām, domājot par darbinieka iespējām atpūsties un pavadīt vairāk laika ar savu ģimeni, - rūpējamies, lai darbiniekiem nodrošinātu dažādas sociālās garantijas un priekšrocības, tanī skaitā piešķiram papildu brīvdienas atkarībā no nostrādātā darba stāža, tāpat darbiniekiem pienākas papildu brīvdienas, ja ģimenē ir viens vai vairāki bērni, un vecākiem ir brīva pirmā skolas diena, ja viņu bērns sāk skolas gaitas.»

Jāpielāgojas sūtījumu apjomam

Bet Latvijas Pasta ārējo komunikāciju vadītāja Gundega Vārpa TVNET norādīja, ka uzņēmuma darba laiks tiek pieskaņots piegādājamo sūtījumu apjomam un apkalpojamo klientu skaitam, dažādās valsts teritorijās tas var būt atšķirīgs minēto faktoru dēļ.

Vienlaikus Latvijas Pasta darbības specifika tieši pasta pakalpojumu sniegšanas nepārtrauktai nodrošināšanai paredz arī nepārtrauktu darba izpildes laiku, līdz pat darba laikam visas diennakts režīmā atsevišķām amatu grupām.

Līdz ar to varam paredzēt, ka šādu darba laika izmaiņu rezultātā būtu nepieciešams piesaistīt lielākus darbaspēka resursus.

Saistītie raksti
Vāc parakstus pārejai uz aptuveni sešu stundu darba dienu

Vāc parakstus pārejai uz aptuveni sešu stundu darba dienu

Iniciatīvas autors Agris Cīrulis norāda, ka, samazinot darba stundu skaitu, nevajadzētu mainīt iepriekš noteiktās brīvās dienas un samazināto darba laiku pirms svētku dienām.

Iniciatīva iesniegta, jo samazinātais darba laiks dos sabiedrībai papildu brīvo laiku sev, ģimenei un citiem plāniem.

«Tādā veidā cilvēki būs pietiekami atpūtušies, diena būs produktīvāka, cilvēkiem būs vairāk ideju, iedvesma strādāt, un citi iemesli, ko iegūs sabiedrība, ir ļoti daudzi un dažādi. Kā arī būs iespējams piedāvāt vairāk darba vietu un mazināt bezdarbu,» uzsver Cīrulis

Noteiktais darba laiks Latvijā ir astoņas stundas dienā, kas ir 40 stundas nedēļā.



Apskati arī citus rakstus par šīm tēmām:

Seko mums Facebook lapā

Māja
Māja, Mārupe, 180000 EUR
Dzīvoklis
Dzīvoklis, Rīga, 134000 EUR
Dzīvoklis
Dzīvoklis, Rīga, 98000 EUR