«DNB bankas» prognoze par iekšzemes kopprodukta (IKP) pieaugumu šogad nesen pazemināta no 2,5% līdz 2,3%. Centrālās statistikas pārvaldes šodien publicētie dati par IKP izmaiņām otrajā ceturksnī pilnībā atbilst šim scenārijam, uzskata «DNB bankas» ekonomikas eksperts Pēteris Strautiņš.
«DNB bankas» prognoze par tautsaimniecības pieaugumu nākamgad ir 3,5%.
Strautiņa ieskatā,
nebūtu arī pārsteidzoši, ja nākamgad ekonomikas pieauguma temps divkāršosies.
Strautiņš vērš uzmanību, ka statistiķu jaunākajos datos ir nedaudz paaugstināts vērtējums par IKP izmaiņām starp pirmo un otro ceturksni - no 0,4% līdz 0,6%. Taču vērtējums par izaugsmes tempu gada griezumā nav mainījies, tas bijis 2,1%. Sezonāli izlīdzinātajos datos gada pieaugums bijis mazākais (+0.8%) kopš krīzes laikiem, bet šo starpību veidojošā darba dienu skaita atšķirība ir ļoti strīdīgas nozīmes faktors mūsdienu tehnoloģiju un darba ritma pasaulē, uzskata ekonomikas eksperts.
Bija gaidīts, ka šogad ekonomikas pieaugumu virzīs galvenokārt privātais patēriņš, kompensējot eksporta vājumu. Taču realitāte ir diezgan atšķirīga un zināmā mērā patīkama. Patēriņš tiešām ir bijis diezgan spēcīgs, tai skaitā otrajā ceturksnī audzis par 4,1% gada griezumā. Taču krietni labāk par gaidīto klājies eksportam.
Lielākā eksporta nozare - apstrādes rūpniecība - pirmajā pusgadā gada griezumā augusi par 4,1%, tai skaitā otrajā ceturksnī par 7,2%. Tāpat pieaugums bijis lielākajā daļā eksportējošo pakalpojumu nozaru. Tirdzniecība pirmajā pusgadā augusi par 4,6%, no tās Latvijā vairāk nekā pusi veido vairumtirdzniecība, kas lielā mērā orientēta uz eksportu. Transports pret iepriekšējā gada attiecīgo periodu audzis par 2,3%, sabiedriskā ēdināšana un izmitināšana par 6,8%, informācija un sakari par 6,3%, komercpakalpojumi par 3,9%, māksla, atpūta un izklaide par 5,1%. Tikai finanšu pakalpojumi pārdzīvojuši lejupslīdi, par 4,7%.
Neto eksports jeb starpība starp eksporta un importa izmaiņām atstāja negatīvu ietekmi uz IKP pieaugumu. Taču Strautiņš vērš uzmanību, ka dabā nav tādas parādības kā neto eksports, tas ir veids, kā «savilkt kopā galus ekonomikas lielajā bildē». Tas liktu kritiskāk vērtēt eksporta sniegumu tad, ja importa pieaugumu būtu radījis augošs pieprasījums no eksporta nozarēm. Taču šogad drīzāk ir augušas eksporta nozares ar zemu importēto izmaksu daļu. Pieaugošais importa apjoms galvenokārt skaidrojams ar strauju krājumu palielināšanu, kas atspoguļo uzņēmumu gatavošanos darbības aktivizēšanai nākotnē. Vēl viens iespējams izskaidrojums šādam krājumu pieaugumam ir nepabeigti ceļu būves projekti, uzskata «DNB bankas» analītiķis.
Strautiņš skaidro, ka IKP izaugsme šogad līdz šim bijusi vien apmēram puse no tā, kas būtu sasniegts, ja Eiropas Savienības fondu nauda plūstu vienmērīgi. Eiropas Savienības fondu naudas krāna daļēja aizgriešana likusi ieguldījumiem pamatlīdzekļos samazināties par 21%. Par spīti šim eksperimentam, izaugsme ir turpinājusies, tā joprojām ir straujākā Baltijā. Arī mūsu kaimiņvalstīm līdzīgs eksperiments nav pilnīgi gājis secen.
«DNB bankas» analītiķis uzskata, ka nākamgad būs redzama pavisam cita, šī gada pirmajai pusei drīzāk pretēja dinamika investīcijās un celtniecībā. Labas, kaut ne garantētas iespējas straujāk augt ir eksportam. Ļoti ticams ir arī straujāks mājsaimniecību patēriņa kāpums, jo īpaši tad, ja izrādīsies, ka daļa no straujā noguldījumu pieauguma nesenā pagātnē saistīta ar pirmo iemaksu veidošanu hipotekāro kredītu ņemšanai. Viena otru sildīs arī Baltijas valstis, jo īpaši Latvija un Lietuva.
