Atalgojums nav vienīgais faktors, kas varētu palīdzēt atrast kompetentu Valsts ieņēmumu dienesta (VID) vadītāju, sacīja politologs Filips Rajevskis.
Politologs: Atalgojums nav vienīgais faktors, kas palīdzētu atrast kompetentu VID vadītāju
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
«Nauda ir ļoti svarīgs faktors, kad cilvēks pieņem lēmumu iet uz šādu amatu, un, ņemot vērā atbildību un spiedienu no dažādām pusēm [..], domāju, ka pamatalgai būtu jābūt tādai, ka cilvēkam nevajadzētu domāt, par ko maizīti nopirkt,» teica politologs. Tomēr, pēc viņa domām, jābūt otrai sadaļai, kas piesaistīta darba rezultātam jeb vairāku faktoru kopumam, proti, savākto nodokļu apmēram, efektivitātei un sadarbībai ar sabiedrību.
Rajevskis norādīja, ka, ja VID vadītājs savāc nodokļus, nodrošina efektivitāti un veiksmīgu sadarbību ar sabiedrību, atalgojumu var palielināt, jo VID ir valsts iestāde, kurai ir visvairāk kontakta ar sabiedrību, tieši VID nodrošina valsts tēlu sabiedrības acīs. «Var savākt nodokļus ar drastiskiem mēriem, varu un spēku, tā, ka pēc tam neviens vispār neieredz šo valsti, bet to var izdarīt tā, ka (..) cilvēki izturas ar cieņu pret šo institūciju,» teica Rajevskis.
Kā veiksmīgu piemēru viņš minēja Ceļu satiksmes drošības direkciju (CSDD). «Cilvēkiem nepatīk braukt uz CSDD un maksāt visus maksājumus, bet klientu apmierinātība ir ļoti augstā līmenī, jo viss ir izdarīts tā, lai cilvēks justu minimālu diskomfortu, sadarbojoties ar šo institūciju,» teica Rajevskis.
Viņš arī atzīmēja, ka Lietuvā un Igaunijā, salīdzinot ar Latviju, pie zemākam likmēm savāc vairāk nodokļu, turklāt to paveic trīs reizes mazāk cilvēku, tādējādi izmaksas ir zemākas un darba efektivitāte - lielāka.
Komentējot situāciju, kad arī otrais VID vadītāja konkurss noslēdzas bez rezultāta, Rajevskis teica, ka valdība šādā gadījumā būs spiesta meklēt vadītāju citā veidā. Vissliktākā metode institūcijas vadītāja atrašanai, pēc viņa domām, būtu pārpalikuma metode jeb princips «ņemsim to, kurš vispār ir gatavs», nevis kvalificējas.
Aģentūra BNS jau rakstīja, ka valdošās koalīcijas partijas pirmdien vienojās par VID vadītāja atalgojuma palielināšanu līdz 4030 eiro ar iespēju par kvalitatīvu darbu saņemt piemaksas 60% apmērā no mēneša atalgojuma.
Iepriekš tika rosināts VID vadītāja atalgojuma maksimālo apmēru noteikt 8100 eiro, no kuriem bruto pamatalga būtu nedaudz virs 5000 eiro ar iespēju saņemt piemaksas 60% apmērā no mēneša atalgojuma.
Jau ziņots, ka iepriekšējā VID ģenerāldirektore Ināra Pētersone jūnija beigās atstāja amatu. Uz VID ģenerāldirektora amatu tika izsludināts konkurss, kas noslēdzās bez rezultātiem. No četriem amata pretendentiem, kas tika virzīti konkursa otrajai kārtai, neviens netika atzīts par piemērotu, tāpēc tika nolemts VID jauno vadītāju meklēt valsts pārvaldē bez konkursa. Tika uzrunātas vairākas amatpersonas, tostarp Valsts vides dienesta vadītāja Inga Koļegova, kura sākumā piekrita kandidēt uz amatu, bet pēc tam atteicās.
Pēc Koļegovas paziņojuma uz atbildīgo amatu nolemts rīkot atkārtotu konkursu. Lai izraudzītos piemērotāko kandidātu, paredzēts piesaistīt personālatlases kompānijas ekspertus. Patlaban VID vadītāja alga ir starp 2000 un 3000 eiro mēnesī.