Baltkrievijā topošā Astravjecas atomelektrostacija (AES) rada nopietnu apdraudējumu ne tikai Lietuvai, bet arī Skandināvijai un citām Eiropas valstīm, otrdien brīdinājis Lietuvas enerģētikas ministrs Roks Masjulis.
Lietuvas enerģētikas ministrs: Astravjecas AES apdraud arī Skandināviju un citas Eiropas valstis
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Runādams Lietuvas Zinātņu akadēmijā rīkotā konferencē par šīs kodolspēkstacijas iespējamo ģeopolitisko un kodoldrošības ietekmi uz Eiropu, viņš norādījis, ka avārijas gadījumā ciestu valstis, kuras no Astravjecas šķir tūkstošiem kilometru.
«Atomelektrostacijām ir trīs bīstamības zonas. Pirmās rādiuss ir 100 kilometru, tajā ir arī Viļņa. Otrā zonā ar 300 kilometru rādiusu ietver teritoriju līdz Rīgai un Polijas ziemeļiem, bet trešā zona sniedzas 1000 kilometru attālumā un aptver arī visblīvāk apdzīvotās Zviedrijas teritorijas, Vāciju un citas valstis,» sacījis ministrs, kas jau iepriekš aktīvi aicinājis bloķēt Baltkrievijas AES ražotās enerģijas nonākšanu Lietuvas un citu Eiropas valstu tirgū.
Viņš atgādinājis, ka Lietuva varētu ierobežot Astravjecas AES iespējas eksportēt elektroenerģiju, jo Baltkrievijai pašai nav lielu energosistēmu starpsavienojumu ar Latviju un Poliju, pa kuriem elektroenerģija varētu nonākt Eiropas tirgū.
Pēc Masjuļa teiktā, elektroenerģijas tirgošanu varētu ierobežot komerciāli, netirgojot to biržā.
Vienlaikus ministrs norādījis, ka svarīgākais Lietuvas enerģētikas projekts šobrīd ir elektrotīklu sinhronizācija ar pārējo Eiropu.
«Labāko iespēju to izdarīt mēs saredzam caur Poliju, tādēļ mums ir svarīgi stiprināt dialogu ar Poliju. Noteikti nekaitētu arī vēl viens kabelis uz Zviedriju. Tas varētu būt pie mums vai pie mūsu brāļiem latviešiem. Nostiprinot starpsavienojumus ar Rietumiem, mēs varētu justies krietni mierīgāk,» viņš sacījis.
Baltkrievija savas AES būvei izraudzījusies vietu aptuveni 30 kilometrus no Lietuvas robežas un 50 kilometrus no Viļņas-Grodņas apgabala Astravjecas rajonā. Turklāt dzesēšanas vajadzībām plānots izmantot ūdeni no Neres upes, kas tālāk tek cauri Lietuvas galvaspilsētai. Arī no Latvijas robežas šo kodolspēkstaciju šķirs tikai aptuveni 110 kilometri.
Lietuvu satrauc neatbildētie jautājumi par to, kā tiks veikta izlietotās kodoldegvielas un radioaktīvo atkritumu apsaimniekošana un kā tiktu nodrošināta Viļņas evakuācija iespējamas kodolavārijas gadījumā.
AES būvdarbu ģenerāluzņēmēja ir Krievijas valsts atomenerģētikas korporācijas «Rosatom» meitassabiedrība «Atomstrojeksport».
Jau ziņots, ka jūlijā topošās spēkstacijas būvlaukumā pārvietošanas laikā nogāzās AES reaktora korpuss. Tas ir līdz šim nopietnākais incidents AES būvniecībā.
Baltkrievijas Enerģētikas ministrija informējusi Krievijas pusi par lēmumu nomainīt reaktora korpusu, un Krievijas valsts atomenerģētikas korporācija «Rosatom» apsolījusi to izdarīt.