Aptauja: 43% iedzīvotāju lēmumu par patēriņa kredīta ņemšanu apdomā vismaz pāris nedēļas

BNS
CopyLinkedIn Draugiem X
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Foto: Reuters/LETA

Gandrīz puse jeb 43% Latvijas iedzīvotāju lēmumu par patēriņa kredīta ņemšanu apdomā vismaz pāris nedēļas, liecina «DNB Bankas» jaunākā aptauja.

Izvēloties patēriņa kredītu, 21% respondentu piedāvājumu izvērtēšanai un lēmuma pieņemšanai veltījuši dažas dienas, kamēr 43% respondentu lēmumu par kredītsaistību uzņemšanos pārdomājuši vairākas nedēļas. Katrs ceturtais respondents atklāja, ka lēmums par labu patēriņa kredītam pieņemts vienas dienas laikā, tiklīdz bijusi nepieciešamība pēc tā.

Lūgti atklāt sev būtiskāko kritēriju, izvēloties patēriņa kredīta sniedzēju, puse respondentu atzina, ka visnozīmīgākā bijusi kredīta atmaksas procentlikme, kam seko naudas saņemšanas ātrums - to par svarīgu uzskatīja katrs trešais aptaujātais. Savukārt mazāk nozīmīga bijusi aizdevēja reputācija (11 %) un citi kritēriji.

Atbilstoši aptaujas rezultātiem, visātrāk – vienas dienas laikā – lēmumu biežāk pieņem respondenti, kuru vecums ir no 18 līdz 25 gadiem (42%). Tikmēr ar lielāku apdomu kredītu ņemšanai piegājuši 36 līdz 45 gadus veci respondenti (50%), to apdomājot vairākas nedēļas. Jaunākā vecuma grupā šo variantu atzīmējuši vien 19% respondentu. Lēmumu par patēriņa kredīta saņemšanu visilgāk apsvēruši tie, kuru mēneša ienākumi ir 600 līdz 800 eiro robežās (52%), savukārt visātrāk par labu kredītam izlēmuši respondenti, kuru ienākumi nepārsniedz 600 eiro mēnesī (28%).

«Pozitīva ir tendence, ka puse no kredītņēmējiem norāda - noteicošs kritērijs kredītiestādes izvēlē ir procentu likme, kas nerada būtisku pārmaksas risku. Priecē arī fakts, ka lielā daļā gadījumu tiek ieguldīts laiks, lai apzinātu dažādus piedāvājumus un izprastu sev draudzīgākos piedāvājumus. Īpaši būtiski tas ir, piesakoties lielākām kredīta summām, jo ietekmēs personīgo budžetu ilgākā laika periodā,» aptaujas datus komentēja «DNB Bankas» valdes locekle, viceprezidente Anita Bērziņa.

Aptauja liecina, ka Latvijas iedzīvotāji arī neplānotu izdevumu un lielāku pirkumu summu segšanas gadījumā pret kredītsaistībām izturas apdomīgi. Piemēram, 38% respondentu norāda, ka nepieciešamības gadījumā vajadzīgo summu iekrāj vai sedz no jau esošiem iekrājumiem. Par iekrājumu izmantošanu visbiežāk norādīja 18 līdz 25 gadus veci respondenti (45%), bet visretāk - 36 līdz 45 gadus veci aptaujātie (32%).

Tāpat, gandrīz katrs piektais (19%) respondents atzina, ka neplānotu izdevumu vai lielāku pirkumu gadījumā ierobežo pārējos izdevumus. No aptaujātajiem, 15% atzina, ka izmanto bankas norēķinu kartes kredītlīniju, uz ko visbiežāk (25%) norādījuši iedzīvotāji, kuru ienākumi ir virs 800 eiro mēnesī, bet divas reizes retāk - aptaujātie, kuru ienākumi ir līdz 600 eiro mēnesī. Katrs desmitais arī minējis, ka pēc finansiāla atbalsta vērsies pie tuviniekiem. Minētā tendence izteiktāka ir jauniešu vidū vecumā no 18 līdz 25 gadiem (15%), bet visretāk sastopama (4%) starp respondentiem vecumā no 46 līdz 55 gadiem.

«DNB Bankas» aptauja veikta no šā gada 20.jūlija līdz 31.jūlijam, un tajā piedalījās 505 respondenti no visas Latvijas. Aptaujāti tika tie Latvijas iedzīvotāji, kuri bija ņēmuši kredītu pēdējo trīs gadu laikā.

Pēc aktīvu apmēra «DNB Banka» 2016.gada marta beigās bija septītā lielākā banka Latvijā, liecina Latvijas Komercbanku asociācijas dati.

KomentāriCopyLinkedIn Draugiem X
Svarīgākais
Uz augšu