Labklājības ministra Jāņa Reira (V) priekšlikumi strauji celt minimālo algu novedīs pie lielāka bezdarba, augstākas ēnu ekonomikas un attālinās Latvijas iedzīvotājus no labklājības, pauda Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamerā (LTRK).
LTRK: Strauja minimālās algas celšana palielinās bezdarbu un ēnu ekonomiku
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Kā norāda LTRK, labklājības ministra Jāņa Reira (V) ierosinājums celt minimālo algu par 37 eiro mazinās jau tā vārgo Latvijas tautsaimniecības kāpumu un, ja Ministru kabinets un Saeima to akceptēs, novedīs pie lielāka bezdarba un augstākas ēnu ekonomikas.
«Lai uzlabotu Latvijas iedzīvotāju labklājību, valdībai un uzņēmējiem ir jādara viss iespējamais, lai palielinātu vidējā atalgojuma līmeni. Tad sekos arī cilvēku atgriešanās Latvijā un mazāk aizbrauks prom,» norāda LTRK valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš.
Pēc Endziņa domām, jādara viss, lai uzņēmēji spētu ekonomiski pamatoti maksāt lielākas algas - jāpalīdz eksportēt un celt produktivitāti. «Reira priekšlikums ir pretējā virzienā - tas tiešā veidā mazinās produktivitāti un eksportspēju, ko vissāpīgāk izjutīs atsevišķas nozares un Latvijas reģioni,» uzsvēra Endziņš.
LTRK arī aicina visos nodokļu politikas jautājumos ņemt vērā konkurētspēju Baltijas mērogā, taču izteiktie Reira priekšlikumi mazina Latvijas konkurētspēju.
«Līdz šim Latvija gandrīz visu neatkarības laiku tērē vairāk, nekā nopelna, un valsts parāds turpina pieaugt, kas jau tagad bremzē tautsaimniecības izaugsmi, bet jaunas krīzes gadījumā iedzīs ikvienu no mums ļoti nepatīkamā situācijā. Jāsaprot, ka Reira priekšlikums uzliek jaunus izdevumus ne tikai uzņēmējiem, bet arī valsts budžetam, jo būs jāpalielina algas gan valsts, gan pašvaldību darbiniekiem,» teica LTRK valdes priekšsēdētājs.
Viņš piebilda, ka, pēc Latvijas Bankas aprēķiniem, minimālā alga Latvijā pret vidējo algu jau tagad ir viena no lielākajām Eiropas Savienībā.
Kā ziņots, valdības koalīcija šodien vienojusies, ka nākamgad minimālā alga varētu tikt palielinātā par 10 eiro līdz 380 eiro mēnesī.
Labklājības ministrijas ieskatā minimālās algas paaugstināšana no pašreizējiem 370 eiro uz 407 eiro pirms nodokļu nomaksas ievērojami veicinātu labklājības pieaugumu iedzīvotājiem, kuri pašlaik saņem minimālo algu, īpaši ģimenēm ar bērniem, kam valsts atbalsts nepieciešams visvairāk.
Kā norāda LM, pasaules prakse liecina, ka augstākas minimālās algas samazina milzīgo plaisu starp nabadzīgajiem un bagātajiem iedzīvotājiem, tādējādi veicinot vienlīdzību. Kopš 1.jūlija pirmo reizi desmit gadu laikā Latvijā ir zemākā minimālā alga Baltijas valstu vidū, trešā zemākā Eiropas Savienībā. Tāpēc atbalsts maznodrošinātajiem ir jāveido pēctecīgi, gan plānojot nākamā, gan turpmāko gadu budžetus.
Savukārt Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS) neatbalsta strauju minimālās algas paaugstināšanu un pieļauj, ka pieaugums varētu būt 10 eiro robežās.