Uzņēmējs: Latvijas galvenā problēma ir zema produktivitāte, nevis zemas algas

LETA
CopyLinkedIn Draugiem X
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Foto: Evija Trifanova / LETA

Kadru deficīta problēma būvniecībā patiešām ir ļoti liela. Ja Norvēģijā metinātājs var nopelnīt četras reizes vairāk, protams, tas viņu pievelk. Tā ir mūsu valsts galvenā problēma, jo cilvēki - tas ir vienīgais resurss, kuram ir nozīme, pastāstīja holdinga «LNK Group» padomes priekšsēdētājs Aleksandrs Milovs.

Citi resursi nav vajadzīgi, jo tiem nav nozīmes un tie nedod valstij nekādas priekšrocības. Ņemot to vērā, galvenais, stratēģiski svarīgākais uzdevums ir izglītības un veselības aprūpes nodrošināšana, ir pārliecināts Milovs.

Mēs dzīvojam laikā, kad mainās priekšstats par produktiem. Agrāk par izejvielu precēm uzskatīja ogles un naftu. Šodien attīstītajās valstīs, pirmkārt, ASV, cilvēki ir aptvēruši, ka visas preces ir izejvielas. Pēc tam, kad tās jau ir radītas. «Lūk, man ir viedtālrunis - tā arī jau ir izejviela. Ja mēs to šodien izgatavojām, tad rīt ķīniešiem tā izgatavošanai vajadzēs tikai pusi dienas. Tas vairs nav prece, kas ir tirgū. Nosacīti runājot, tā pievienotā vērtība ir tuvu nullei, tā ir tikai jaunās, revolucionārās tehnoloģijās,» uzskata «LNK Group» vadītājs.

Pēc viņa domām, tikai cilvēks ir spējīgs radīt revolucionāras tehnoloģijas. «Lūk, kur rīt būs īsts konkurss, īsta cīņa. Vienkāršākos gadījumos, kad būvniecības konkursā, pieņemsim, 50 dalībnieki nevar iegūt nekādu priekšrocību ar to, ka kāds pa būvi nedaudz ātrāk skraida ar akmeņiem. Uzvarēt var tikai ar kāda veida jauniem tehnoloģiskiem paņēmieniem, risinājumiem, un tam es šodien veltu galveno uzmanību - modernām tehnoloģijām un procesiem,» saka uzņēmējs.

Pēc viņa domām, lielākais Latvijas trūkums ir zemais darba ražīgums, ne zemās algas. «Algas pie mums ir ļoti augstas. Tajā nozīmē - ko cilvēks dara par saņemto naudu. Ja cilvēks dara trīsreiz mazāk par kādu citu, bet saņem par pusi mazāk, tad viņš daudz saņem! Cīņa visās jomās notiek par darba ražīguma paaugstināšanu. Tātad vaina ne «aplokšņu algās», ne zemajās algās, bet produktivitātē,» rezumēja Milovs.

KomentāriCopyLinkedIn Draugiem X
Svarīgākais
Uz augšu