Lielākas algas un draudzīgākas nodokļu sistēmas dēļ 40% Latvijas iedzīvotāju būtu gatavi pārcelties uz Igauniju, liecina speciālistu darba portāla «cvmarket.lv» veiktā aptauja.
Aptauja: 40% Latvijas iedzīvotāju labprāt pārceltos strādāt uz Igauniju
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Savukārt 1% uzsver, ka vēlētos pārcelties uz Igauniju, lai studētu un izmantotu priekšrocības, ko sniedz Igaunijas augstais izglītības līmenis. Tajā pašā laikā 48% aptaujāto nevēlētos pārcelties uz Igauniju, jo tas nozīmētu ģimenes un draugu pamešanu, bet tikai 8% uzsver, ka jau tagad Latvijā strādā labi atalgotu darbu vai studē un neredz nepieciešamību dzīvot kaimiņvalstī.
Kā stāsta «cvmarket.lv» pārstāvis Kristaps Kolosovs, darbspējīgo iedzīvotāju vēlme pārcelties uz Igauniju, lai saņemtu lielāku algu, kā arī izbaudītu draudzīgās nodokļu sistēmas priekšrocības, ir ekonomiski saprotama.
«Kā liecina jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati, vidējā alga ir palielinājusies visās Baltijas valstīs, tomēr vismazākais kāpums jeb 5,3% ir Latvijā, kas nozīmē, ka pašlaik valstī vidējā darba alga bruto ir 827 eiro. Lielāko kāpumu jeb par 8,1% vidējā bruto darba samaksa gada laikā piedzīvojusi Igaunijā, kas nozīmē, ka pašlaik vidējā alga kaimiņvalstī ir 1091 eiro. Lai gan algas pieaugumu par 6,9% piedzīvojusi arī Lietuva, valstī ir viszemākā vidējā bruto darba samaksa Baltijas valstu vidū - 748 eiro,» skaidro Kolosovs.
Viņš informē, ka līdzīga aptauja norisinājās arī Igaunijas speciālistu darba portālā «cvmarket.ee», kurā piedalījās 466 respondenti. Tajā atklājās, ka 20% aptaujāto igauņu labprāt savas darba gaitas turpinātu Latvijā, bet 18% to darītu, ja būtu iespējams atrast darbu savā jomā, bet 12% atbild, ka nevēlētos strādāt Latvijā, jo algas ir ievērojami zemākas. Savukārt 48% igauņu nekādā gadījumā nevēlētos pārcelties uz kaimiņvalsti.
Kolosovs atzīmē, ka saskaņa ar CSP jaunākajiem datiem šogad, tāpat kā iepriekšējos gadus, lielākā vidējā alga Latvijā ir finanšu un apdrošināšanas, kā arī informācijas, komunikācijas un enerģētikas jomā strādājošajiem. Tendences nemainīgas ir arī jomās, kurās strādājošie saņem zemāko vidējo algu, piemēram, ēdināšanas un izmitināšanas pakalpojumu nozarē, izglītībā, tirdzniecībā, kā arī mākslas, izklaides un atpūtas nozarē.
Aptauja speciālistu darba portāla mājaslapā veiktā laikā no 7. līdz 22.jūnijam, tajā piedalījās 404 respondenti.