Mīts vai realitāte? Lielbritānija piedzīvos ekonomikas krīzi, ja izstāsies no ES

Joprojām neskaidrība

Gašpuitis atzina, ka referenduma rezultāti sacēla vētru, kas no pasaules akciju tirgiem vienā dienā aizslaucīja nedaudz vairāk kā 2 triljonus dolāru, kas apstiprināja prognozes, ka Brexit sekas atbalsosies tālu pasaulē. Taču, lai arī referenduma rezultāti ir zināmi, tālākie situācijas attīstības scenāriji joprojām ir neskaidri.

SVF vērtējumā Lielbritānijas aiziešana dzēsīs 0,1% - 0,2% no globālās ekonomikas izaugsmes, kuras perspektīvas jau tā ir pietiekami piezemētas.

Esošais izaugsmes risku līmenis, kuru papildinājuši Brexit radītie izaicinājumi, ir pietiekami augsts, tādēļ būtiski Eiropas politiķiem ir pēc iespējas ātrāk iezīmēt turpmākās attīstības scenārijus.

Centrālās bankas uzņemsies iniciatīvu situācijas stabilizēšanai, izsniedzot papildu stimulējošās devas, taču tās nevar atrisināt situāciju politiķu vietā. Pašreizējā situācija liecina, ka britu politiķu vilcināšanās var ievilkties, tādēļ tuvāko mēnešu laikā nenoteiktība turpinās šūpot finanšu tirgus un ierobežos izaugsmes potenciālu.

Var pieaugt interese par ceļošanu uz Lielbritāniju

Ekonomikas eksperts norādīja, ka vērtējumi par Brexit ietekmi uz ekonomiku ir ar samērā plašu amplitūdu. Atsevišķi pētījumi uzrāda arī pozitīvu ietekmi. Piemēram, mārciņas krituma ietekmē var strauji augt tūristu skaits un audzēt patēriņu. Jau aizvadītajā nedēļas nogalē Īrijas iedzīvotāji izmantoja iespēju, doties iepirkties uz Ziemeļīriju.

Visticamāk, var sagaidīt, ka pieaugs interese par ceļošanu uz Apvienoto Karalisti, jo cenas būs kļuvušas pievilcīgākas.

No otras puses, iespējams, kritīsies tūristu skaits no AK vai arī to pirkumi būs mazāki, jo tie būs viņiem sadārdzinājušies.

Taču pamatā šādas prognozes saistās ar cerībām, ka briti strauji spēs audzēt tirdzniecību ar citiem reģioniem, ko veicinās mārciņas vērtības kritums.

Tomēr precīzi novērtēt Brexit ietekmi ir sarežģīti. Mūsu skatījumā tuvāko divu gadu perspektīvā Brexit maksās 2% no IKP, kamēr eirozonai tas varētu izmaksāt līdz 1% no IKP. Augstais nenoteiktības līmenis ietekmēs tirdzniecību un investīcijas, kas ierobežos produktivitātes attīstību. Tāpat pasliktināsies situācija darba tirgū un cietīs arī iedzīvotāju ienākumi un arī patēriņš. Jau patlaban redzami finanšu sektora paziņojumi par daba vietu pārcelšanu. Šai tendencei var sekot arī citas nozares, piemēram, autobūves uzņēmumi. Rezultātā spiedienu izjutīs arī valsts finanses. Vājāka mārciņa spēs balstīt eksportu, taču tas nespēs kompensēt sarežģījumus patēriņā.

Kā tas ietekmēs Latviju?

Gašpuitis akcentēja, ka šajos apstākļos sarūk arī Latvijas izaugsmes potenciāls, kaut arī, galvenokārt pateicoties ES fondu ieplūdei, IKP pieaugums nākamgad nedaudz paātrināsies. Tomēr konkrētu Brexit ietekmi uz Latvijas ekonomiku vērtēt ir vēl ir nedaudz pāragri.

Ietekme nebūs krasa, plaša mēroga, bet grūti nosakāmā veidā, ierobežojot izaugsmes iespējas.

Britu mārciņas kritums sarežģīs Latvijas eksportu uz Lielbritāniju, kas pērn veidoja 488 miljonus eiro. Tas bija septītais lielākais eksporta tirgus, ar 5,1% no kopējā eksporta apjomiem. Galvenās Latvijas eksporta preces uz Lielbritāniju bija koksne un tās izstrādājumi (69%), mašīnas un mehānismi un elektriskās iekārtas (5,8%). Britu mārciņas vājināšanās ietekmē cietīs nozares pelnītspēja, un noteikti būs uzņēmumi, kas saskarsies arī ar nopietnākiem sarežģījumiem, jo īpaši, kas galvenokārt balstās uz šo tirgu un eksportē zemas pievienotās vērtības produktus.

Sterliņu mārciņas vērtības kritums un izaugsmes bremzēšanās ietekmēs arī naudas pārvedumu apjomu uz Latviju,

kas atbilstoši Pasaules Bankas datiem veido ap 300 miljoniem eiro gadā. Tas atsauksies iekšējā patēriņa tendencēs. Eksperts arī piebilda, ka AK ekonomikā notiekošais lielāko ietekmi veidos arī uz citām valstīm, piemēram, Īriju, Nīderlandi, Vāciju.

Jāņem vērā, ka AK izstāšanās nozīmēs korekcijas ES budžetā. AK ir trešā lielākā neto iemaksātāja ES budžetā, kas ik gadu iemaksā par 7-8 miljardiem eiro vairāk, nekā no tā saņem. Noteikti par to tiks rīkotas diskusijas. Tas rada risku, ka tiek pārskatīti ES budžeta maksājumi, tajā skaitā Latvijai. Periodā no 2014. līdz 2020. gadam Latvija no ES budžeta ir plānojusi saņemt aptuveni 7,5 miljardus eiro. Diskusijas un interešu aizstāvība prasīs lielu politisko piepūli, kas nozīmēs, ka ES lietas aizņems lielu daļu politiskās dienaskārtības. Tā nav laba ziņa reformu sakarā, jo pastāv liels risks, ka to virzība zaudēs jebkādu kustību, bet tas savukārt ir ārkārtīgi svarīgi izaugsmes potenciāla veicināšanai.

Jau ziņots, ka 23.jūnijā notikušajā referendumā par izstāšanos nobalsojuši 51,9% referenduma dalībnieku, bet par valsts palikšanu ES - 48,1% dalībnieku. Aktivitāte referendumā bijusi 72,2%.

Starptautiskās reitingu aģentūras jau samazinājušas Lielbritānijas kredītreitingu.