Latvijai ir jāpierāda, ka nodokļu maksātāju nauda tiek tērēta gudri, pirmdien Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes (NTSP) Budžeta un nodokļu politikas apakšpadomes sēdē sacīja finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola.
Reizniece-Ozola: Latvijai ir jāpierāda, ka nodokļu maksātāju nauda tiek tērēta gudri
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Viņa stāstīja, ka Finanšu ministrija (FM) ir izveidojusi divas darba grupas - veselības finansējuma analizēšanai un ministriju izdevumu pārskatīšanai. Tādā veidā ir izdevies iegūt rezerves nākamā gada budžetā, ko var novirzīt jaunās politikas iniciatīvām (JPI) apmēram 60 miljonu eiro apmērā. Pēc viņas teiktā, ministrijas jau ir iesniegušas savas JPI un pieprasījumu apmērs tām ir stipri liels - 2017.gadam ministrijas ir kopumā prasa vairāk nekā 800 miljonus eiro, 2018.gadam - vairāk kā 900 miljonus eiro, bet 2019.gadam - vairāk nekā 1,2 miljardus eiro.
Pēc Reiznieces-Ozolas teiktā, no visām ministriju iesniegtajām jaunās politikas iniciatīvām nākamgad tiks vērtētas piecas svarīgākās. JPI prioritātes ir izglītība un veselība. Viņa piebilda, ka Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) ir atradusi diezgan daudz rezervju iekšienē, kas ir viens no resursiem jaunā pedagogu atalgojuma modeļa ieviešanā. Veselības nozarē valdība ir izmantojusi iespēju budžeta deficītu palielināt par 0,1%, lai īstenotu reformas. Finanšu ministre teica, ka pasākumiem jābūt tādiem, lai būtiski uzlabotu darbaspēka veselību.
Viņa arī piebilda, ka ikviena nozare vēlas atgriezties 2008.gada līmenī, taču kopš 2008.gada ir mainījusies budžeta struktūra - šobrīd liela daļa finanšu resursu tiek tērēti, apkalpojot ārējo parādu un ir palielinājušies arī sociālā budžeta izdevumi.
Viņa piebilda, ka dažus nākamos gadus valsts pamatbudžeta ieņēmumi ir plānoti ar augušu tendenci, arī sociālais budžets aug daudz straujāk. Dažu mēnešu laikā slimnieku, bezdarbnieku un vecāku pabalstu izmaksas ir strauji augušas. Tas jāņem vērā, plānojot nākamo gada budžetu. Pēc Reiznieces-Ozolas teiktā, ir nepieciešams veikt pasākumus slimnieku pabalstu izmaksu samazināšanai.
Reizniece-Ozola arī norādīja, ka šā gada pirmajos piecos mēnešos valsts kopbudžeta ienākumi ir diezgan stabili. Lai arī gada sākumā pievienotās vērtības nodokļa (PVN) nodokļa ieņēmumi bija mazāki nekā sākotnēji plānots, maijs ir bijis gana labs PVN nodokļa ieņēmumu izpildes ziņā. Savukārt iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) ieņēmumi ir samazinājušies, kas ir skaidrojams ar to, ka Valsts ieņēmumu dienests (VID) ir kļuvis ātrāks IIN atmaksas ziņā. Lai arī nenodokļu ieņēmumi gada sākumā stipri stagnēja, tagad tie uzlabojas. Vienlaikus autoceļu lietošanas nodeva un būvniecības nodeva nepildās plānotajā apmēra, taču atbildīgiem ministri šo jautājumu risina. Piemēram, satiksmes ministrs virza iniciatīvu par Eirovinjetes nodokļa palielināšanu.
Finanšu ministre norādīja, ka pie nemainīgām politikas iniciatīvām Latvijas tautsaimniecība turpinās augt, un arī nodokļu ieņēmumi kopumā augs. Dažu gadu laikā valdības plānos ir nodokļu ieņēmumus palielināt vienas trešdaļas apmērā no iekšzemes kopprodukta (IKP). Lai to panāktu, ir jāstrādā pie efektīvākas ēnu ekonomikas apkarošanas un nepieciešams pārskatīt nodokļu politiku, samazinot darbinieku nevienlīdzību un uzlabojot konkurētspēju.
Pēc viņas teiktā, lai sabalansētu valsts ieņēmumus ar izdevumiem, nākamgad nav paredzētas būtiskas nodokļu izmaiņas, taču ir iecerēti vairāki mazi risinājumi, kuri augusta sākumā tiks skatīti valdībā, tostarp orienti uz ēnu ekonomikas apkarošanu. Pēc viņas teiktā, ēnu ekonomikas apkarošanā trūkst pozitīvo nodokļu maksāšanas stimulu.
Latvijas Komercbanku asociācijas valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Bičevskis sēdē, komentējot bezdarbinieku pabalstu izmaksu pieaugumu, rosināja izpētīt, kādas algu grupas visvairāk ir sākušas tērēt pabalstus.
Ministru prezidents Māris Kučinskis sēdē norādīja, ka, plānojot nākamā gada budžetu, ir zināmas prioritātes, kur ir nepieciešams finansējums - izglītībā un veselības nozarē, kur ir paredzētas reformas. Šajā kontekstā īpaši svarīga būs 2018.gada budžeta plānošana. Viņš piebilda, ka pirms budžeta sastādīšanas tiks veika nodokļu analīze.
Latvijas Darba devēju konfederācija sēdes protokollēmumā rosināja valdību kopā ar sociālajiem partneriem ņemt vērā 2016.gada 16.jūnija Eiropas Savienības Nodarbinātības, sociālās politikas, veselības un patērētāju tiesību aizsardzības padomes pieņemtos secinājumus par sociālo dialogu, tostarp nodrošinot sociālo partneru iesaisti reformu politikā, ES rekomendāciju ieviešanā un citos būtiskos jautājumos.
Nākamā NTSP sēde plānota 9.augustā. Tās darba kārtību vēl plānots saskaņot.
NTSP koordinē un organizē trīspusējo sociālo dialogu starp darba devēju organizācijām, valsts institūcijām un arodbiedrībām, lai saskaņotu šo organizāciju intereses sociālajos un ekonomiskajos jautājumos, tādējādi garantējot sociālo stabilitāti valstī.