ES struktūrfondi varētu sarukt, tomēr izmaiņas pēc «Brexit» uzvaras notiks pēc pāris gadiem

LETA
CopyLinkedIn Draugiem X
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Foto: Evija Trifanova / LETA

Pēc Lielbritānijas lēmuma par izstāšanos no Eiropas Savienības (ES) sagaidāms, ka uz kopējā ekonomikas samazinājuma fona saruks arī ES struktūrfondu līdzekļi, taču izmaiņas nebūs ātras un līdz tam veiksmīgi jāpabeidz līdzšinējās apjomīgās iestrādes, aģentūrai LETA atzina aptaujātie pašvaldību vadītāji.

Rēzeknes pilsētas domes priekšsēdētājs Aleksandrs Bartaševičs (SC) norādīja, ka Briseles smagnējās birokrātijas dēļ vismaz tuvākajos gados fondu līdzekļu apguve notiks netraucēti.

«Šeit ir tā reize, ka ES birokrātijai ir savas priekšrocības, jo visas izmaiņas notiek ļoti lēni. Struktūrfondu samazinājums varētu būt, bet, kamēr līdz tam nonāks, līdz 2018.gadam plānoto fondu apguvi pilsētā būsim pabeiguši. Tālāk redzēsim, kas notiks, jo izstāšanās un attiecīgas ES budžeta izmaiņas prasīs gadus,» sacīja Bartaševičs.

Arī Jelgavas domes priekšsēdētājs Andris Rāviņš (ZZS) atzina, ka izmaiņas fondu apjomā ir gaidāmas, taču šogad problēmām nevajadzētu būt.

«Jāpievienojas baņķieru viedoklim, kuri prognozē ES ekonomikas samazinājumu un, tā kā Latvijas ekonomika salīdzinoši ir ļoti maza, jebkura sabremzēšanās nozīmē sekas. To jau esam pieredzējuši. Tā kā lielākoties turamies uz ES fondiem, šāda sabremzēšanas visvairāk skars visas nozares, īpaši būvniecību,» atzina Rāviņš.

Bauskas novada domes priekšsēdētājs Raitis Ābelnieks (VL-TB/LNNK) norādīja, ka britu lēmums varētu samazināt fondu plūsmu, tomēr dažus gadus finansējuma process netiks kavēts.

«Lielbritānija ir turīga valsts, kas kopējā budžetā iemaksāja vairāk nekā saņēma pretī. Protams, ka izmaiņas noteikti būs, bet ne tik ātri. Mēs pacentīsimies visu apgūt, ja vien atbildīgās ministrijas neliks kaut kādus šķēršļus. Kopš 2009.gada novads apguvis ap 30 miljoniem ES struktūrfondu naudas, šajā periodā iespējas arī ir lielas, ap desmit miljoniem eiro,» atzina domes vadītājs.

Līdzīgu viedokli pauda arī Valmieras pilsētas pašvaldības domes priekšsēdētājs Jānis Baiks («Valmierai un Vidzemei»), norādot, ka patlaban nav vērts ieslīgt emocijās, tā vietā saglabājot racionālu domāšanu un turpinot strādāt.

«Ņemot vērā arī Skotijas nupat izteikto vēlmi par līdzīga referenduma rīkošanu, sagaidāms, ka sarunas par izstāšanos pamatīgi ievilksies. Valmiera līdz šim veiksmīgi apguvusi struktūrfondus - kopš iestāšanās ES tie ir vismaz 80 miljoni eiro un arī līdz 2018.gadam, ļoti aptuveni rēķinot, apgūstami vēl apmēram 15 miljoni. Domāju, ka tagad mierīgi, ar vēsu prātu un bez liekām emocijām jāturpina strādāt, jāvirzās tik uz priekšu,» sacīja Baiks.

Jau ziņots, ka, pēc provizoriskajiem rezultātiem, ceturtdien Lielbritānijā notikušajā referendumā 52% dalībnieku nobalsojuši par valsts izstāšanos no ES, bet 48% - par palikšanu blokā.

KomentāriCopyLinkedIn Draugiem X
Svarīgākais
Uz augšu