Lielbritānijas pilsoņu lēmumus izstāties no Eiropas Savienības ir bezprecedenta notikums, kura ietekmi uz ES un globālajiem procesiem faktiski nav iespējams prognozēt, taču no ekonomiskā viedokļa tas noteikti ir vērtējams negatīvi. Kā rāda pagājušās nakts notikumi, tas jau ir paspējis radīt ārkārtīgi lielas svārstības pasaules finanšu tirgos un, visticamāk, atstās negatīvu ietekmi arī uz Latvijas ekonomiku.
Ekonomists: Izstāties no ES ir brezprecedenta notikums
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Lielbritānijas pilsoņu lēmumus izstāties no Eiropas Savienības ir bezprecedenta notikums, kura ietekmi uz ES un globālajiem procesiem faktiski nav iespējams prognozēt, taču no ekonomiskā viedokļa tas noteikti ir vērtējams negatīvi. Kā rāda pagājušās nakts notikumi, tas jau ir paspējis radīt ārkārtīgi lielas svārstības pasaules finanšu tirgos un, visticamāk, atstās negatīvu ietekmi arī uz Latvijas ekonomiku.
Īstermiņā šī referenduma rezultātā arī turpmākajās dienās un nedēļās gaidāma liela nenoteiktība un svārstības pasaules finanšu tirgos. Taču vienlaikus negribas ticēt, ka tas varētu novestu pie jaunas globālas finanšu krīzes, lai gan pilnībā šādu scenāriju nevar izslēgt. Kas skar Latvijas ekonomiku, tad pirmie šī lēmuma sekas izjutīs Latvijas eksportētāji, kuriem, dēļ Lielbritānijas mārciņas kursa straujā krituma, kļūs dārgāk eksportēt uz Lielbritāniju, taču īstermiņā šim lēmumam nevajadzētu ļoti būtiski ietekmēt Latvijas ekonomiku.
Vienlaikus tagad sākas divu gadu periods, kura laikā Lielbritānijai un atlikušajām Eiropas Savienības valstīm jāvienojas par turpmākajiem ekonomiskās sadarbības nosacījumiem. Sarunu periodā Lielbritānija turpinās būt ES dalībvalsts un uzņēmējiem nekas nemainīsies, taču šo sarunu rezultātā ir iespējami visdažādākie rezultāti un ir skaidrs ka šajā periodā Eiropā valdīs ļoti liela nenoteiktība. Pie negatīvākajiem scenārijiem Latvijas un Eiropas eksportētāji var zaudēt netraucētu pieeju Lielbritānijas tirgum un šāda nenoteiktība bremzēs investīcijas un ekonomisko aktivitāti gan Eiropā, gan Lielbritānijā.
Ekonomiskajā ziņā no referenduma rezultāta visvairāk zaudēs tieši Lielbritānijas ekonomika, kas var nonākt pat recesijā, taču izaugsmes rādītāji, visticamāk, pasliktināsies arī Eirozonā. Ņemot vērā šo izaugsmes tempu samazināšanos arī citās valstīs, tādēļ tuvāko gadu laikā varētu nedaudz piebremzēties arī Latvijas ekonomika.
Nozīmīgāks jautājums Latvijas ekonomikai varētu būt ES fondu pieejamība. Atkarībā no tā kādi būs Lielbritānijas izstāšanās sarunu rezultāti un tālākā savstarpējo attiecību forma ar ES, Latvija turpmākajos gados var zaudēt pietiekami būtisku apjomu ES fondu. Ja citas ES valstis nepiekrīt palielināt savas iemaksas ES budžetā, tad pie sliktākajiem scenārijiem tas līdz 2022. gadam Latvijai varētu nozīmēt vairāku simtu miljonu eiro zaudēšanu, ko, visticamāk, mēs sajutīsim pēc 2019. gada.
Tomēr skaidrs, ka visbūtiskākais risks, ko ir ļoti grūti prognozēt, ir šī referenduma ilgtermiņa ietekme uz Eiropas Savienību kopumā. Kāda tā būs un vai šīs lēmums neizraisīs arī tālāku ES sašķelšanos šobrīd nav iespējams prognozēt, taču aptuveni 75% no Latvijas eksporta šobrīd iet uz ES, tādēļ jebkādas negatīvas tendences tur tiešā veidā negatīvi atsauksies arī uz Latviju.