Nav pareizi, ja ekonomikas attīstības laikos valsts parāds netiek samazināts, kā tas pašlaik notiek Latvijā, intervijā sacīja Fiskālās disciplīnas padomes (FDP) priekšsēdētājs Jānis Platais.
FDP: nav pareizi, ja ekonomikas attīstības laikos valsts parāds netiek samazināts
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Komentējot Eiropas Komisijas atļauju 2017.gadā palielināt budžeta deficītu par 0,1% no iekšzemes kopprodukta (IKP) jeb, pēc pašreizējām aplēsēm, par aptuveni 35 miljoniem eiro veselības reformu veikšanai, Platais sacīja, ka FDP to vērtē divējādi. «Mēs to vērtējam divējādi. No vienas puses, mēs pilnīgi piekrītam, ka samilzušās problēmas veselības aprūpes sektorā ir jārisina. Vienlaikus vislielākā problēma būtu, ja iedotu papildu līdzekļus bez šā sektora reformēšanas. Tādā gadījumā līdzekļu izmantošanas efektivitāte arvien samazinātos, un tālākās reformas veikt būtu arvien grūtāk. Bet mēs atbalstām, ka veselības sektora problēmas ir jārisina,» pauda padomes priekšsēdētājs.
Vienlaikus gan FDP iebilst, ka veselības nozares finansēšana notiek uz valsts parāda rēķina. «Tomēr ir arī otra puse, pret kuru mēs iebilstam. Proti, mēs iebilstam, ka šie līdzekļi tiek piešķirti uz budžeta deficīta palielināšanas rēķina. Mēs pašlaik neesam ideālā situācijā, ja vērtējam budžeta bilanci un valsts parādu. Pēc mūsu domām, gados, kad ekonomika attīstās normāli, mērķis ir valsts parāda samazināšana. Šis mērķis ir jāuztur un uz to ir jāvirzās. Diemžēl tā vietā, lai 2016.gadā Latvijas valsts parāda līmenis sasniegtu aptuveni 34% no IKP, par ko mēs domājām vien pirms trīs gadiem, tagad mēs redzam, ka tas svārstās ap 40% no IKP. Starpība starp iecerēto un esošo tomēr ir pārāk liela,» atzina Platais.
Pēc viņa teiktā, tam, kādēļ parāda līmenis pret IKP nestabilizējas, ir daudzi iemesli. «Iepriekšējos gados budžeta deficīts ir bijis lielāks, nekā vajadzētu būt. Ietekme ir valdības aizņēmumiem dažādām mērķiem – piemēram, «airBaltic». Lai gan šis solis ir atbalstāms, jo tam būs pozitīva ekonomiskā ietekme, tas arī palielina valsts parādu. Ja mēs valsts parādu nespējam samazināt labos gados, tad ko mēs darīsim nākamajā krīzes situācijā? Iepriekšējā krīze ļoti labi parādīja, ka mēs spējām aizņemties un vieglāk to pārdzīvot, jo mums bija salīdzinoši zems valsts parāds pret IKP. Ja mēs parāda līmeni nespēsim pazemināt, tad nākamajā reizē situācija tāda vairs nebūs,» brīdināja padomes vadītājs.
FDP ir neatkarīga koleģiāla institūcija, kas izveidota ar mērķi nodrošināt fiskālās disciplīnas nosacījumu ievērošanas uzraudzību. Padome darbību sāka 2014.gada 1.janvārī.