Neskatoties uz etnisko piederību, vairāk nekā 30% Latvijas iedzīvotāju ir gatavi aizbraukt no Latvijas labāku ekonomisko apstākļu meklējumos, secināts Latvijas Nacionālās aizsardzības akadēmijas Drošības un stratēģiskās pētniecības centra veiktajā pētījumā par sabiedrības destabilizācijas iespējamību Latvijā.
Pētījums rāda, ka 30% respondentu, kuriem ģimenē tiek lietota latviešu valodā, atzinuši, ka pārceltos uz citu valsti, ja viņiem būtu iespēja pelnīt vairāk un saņemt lielākas sociālās garantijas. Krievvalodīgo respondentu vidū šādam uzstādījumam piekrīt 35,2% aptaujāto.
59,2% respondentu, kuriem ģimenē tiek lietota latviešu valoda, nepārceltos uz citu valsti, bet krieviski runājošās ģimenēs dzīvojošie respondenti šādi bijuši 45,9%.
Vēl 10,7% latviski runājošo un 18,9% krieviski runājošo nevarēja sniegt atbildi uz šo jautājumu.
Aptaujātie arī minējuši galvenos draudus Latvijas sabiedrībai - zemas algas un sociālās garantijas, zema dzimstība un demogrāfijas problēmas, veselības aprūpes sistēma un korupcija.
Pētījumā arī secināts, ka Latvijā Krievijas ietekmei no visām ienākumu grupām salīdzinoši visatvērtākie ir cilvēki ar zemiem ienākumiem, bezdarbnieki un fiziska darba darītāj. Latgalē arī cilvēki ar relatīvi augstiem ienākumiem salīdzinoši vairāk atbalsta šos vēstījumus, secinājuši pētnieki.
Pētījuma autori norāda, ka tas ir brīdinājuma signāls par problēmām valsts attiecībās ar sabiedrību Latvijā.
Apvienojumā ar etnisko plaisu tas rada labvēlīgus apstākļus, lai virzītu vēstījumu par Latviju kā kopumā neizdevušos valsti.
Gan vertikālā, gan horizontālā plaisa Latvijas sabiedrībā var tikt izmantota, lai destabilizētu situāciju. Par horizontālo plaisu pētījuma autori dēvē sabiedrības etnisko struktūru, bet par vertikālo tiek saukta atsvešinātība starp sabiedrību un valsti. No nacionālās drošības viedokļa abas problēmas ir jāanalizē un jārisina integrēti, jo
riska potenciāls var pieaugt, ja neapmierinātība ar sociāli ekonomiskajiem procesiem valstī summējas ar etniskās integrācijas problēmām,
uzsver pētnieki.
Jau ziņots, ka pētījumu veikuši Latvijas Nacionālās aizsardzības akadēmijas Drošības un stratēģiskās pētniecības centra pētnieki Toms Rostoks, Nora Vanaga, Mārtiņš Hiršs un Ieva Bērziņa.
Pētījums tika veikts hibrīdkara kontekstā ar mērķi izzināt, kādas ir iespējas Latvijā izmantot nemilitārus paņēmienus valstij naidīgu mērķu sasniegšanai. Pētījuma rezultāti sniedz ieskatu viedokļos par Latvijas valsti, valstisko piederības sajūtu, plašsaziņas līdzekļu ietekmi, izpratni par būtiskākajiem draudiem, Krievijas vēstījumu izplatīšanos Latvijā, kā arī Latvijas aizsardzības sistēmu un politiku.
Publiskots ir tikai pētījuma kopsavilkums, ierobežotas pieejamības informācija ir pētījuma datu pārskati. Ar pētījuma publisko daļu var iepazīties Latvijas Nacionālās aizsardzības akadēmijas mājaslapā.
