Pēc bāzes scenārija, kas neparedz ekonomiskus un demogrāfiskus «šokus», nav pamata bažām, ka Latvijas valsts ilgtermiņā nespēs izpildīt savas saistības pret pensionāriem, taču ir atsevišķi riski, tādēļ gan politikas veidotājiem, gan sabiedrībai kopumā jābūt modriem, intervijā «Latvijas Avīzei» (LA) klāsta Labklājības ministrijas (LM) valsts sekretāra vietnieks Ingus Alliks.
Viņš skaidro, ka, modelējot pensiju sistēmu, tiek ņemtas vērā «Eurostat» prognozes par demogrāfiju. «Mums Latvijā gan ar demogrāfiskajām prognozēm līdz šim nav īsti vedies, jo
sākotnēji, modelējot sistēmu, netika prognozēts tik liels aizbraucēju skaits,»
atzīst Alliks.
Runājot par iespējamajiem riskiem, kas var apgrūtināt valsts uzņemto saistību izpildi, LM pārstāvis norāda, ka gadījumā,
ja vēl par 200 000 samazinātos sociālo iemaksu veicēju skaits, tad varētu rasties problēmas,
bet demogrāfiskās prognozes nerāda tik drūmu ainu.
Pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem,
2010.gadā Latvijā uz katru pensionāru bija 3,1 persona darbaspējīgā vecumā, šobrīd - 2,7 darbaspējīgie, bet 2030.gadā, pēc «Eurostat» prognozēm, šis skaitlis būs 2,4
darbaspējīgie uz vienu pensionāru. Minētā prognoze ir veikta, ņemot vērā pensijas vecuma celšanu līdz 65 gadiem, intervijā LA norāda LM valsts sekretāra vietnieks.
Viņš piebilst, ka saskaņā ar statistiku vidējais mūža ilgums Latvijā pieaug abu dzimumu vidū, taču aizvien ir redzama liela atšķirība starp vīriešu un sieviešu dzīves ilgumu, jo pirmie daudz biežāk cieš dažādos negadījumos vai paši sabendē sev veselību.
Pensiju sistēmu kontekstā parasti tiek izmantots paredzamais mūža ilgums pēc 62 gadiem, un arī tas pieaug, līdz ar to
laiks, ko cilvēki pavada pensijā, vidēji ir gandrīz sasniedzis 19 gadus,
norāda LM pārstāvis.
Viņš atzīst, ka vairums Eiropas valstu iegulda lielas pūles, lai saprastu, kā padarīt pensiju sistēmas fiskāli ilgtspējīgas, un šim nolūkam parasti runā par diviem instrumentiem - pensijas vecuma celšanu vai darbaspējīgo cilvēku piesaistīšanu savai valstij.
