Viena vieta Grieķijas drāmas scenārijā atkārtojas. Pienākot kārtējam valsts defolta draudu brīdim, starptautisko aizdevēju grupa - Troika -, pamatojoties uz kārtējiem grieķu parlamenta pieņemtajiem lēmumiem, pēdējā brīdī hellēņiem piešķir kārtējo kredītu.
Savukārt viņi, piesviežot klāt šķipsnu Grieķijas naudas, šos pašus līdzekļus atgriež Troikai iepriekšējo kredītsaistību dzēšanai. Vienlaikus šajā grieķu drāmā iesaistītie aktieri ar pokera spēlētāju sejas izteiksmēm cenšas izlikties, ka viss kārtībā, jo viens pēc otra parādās iemesli, kāpēc kopš 2010. gada īstermiņa risinājumi aizstāj stratēģisko pieeju.
Arī uz jūnijā notiekošā referenduma par Apvienotās Karalistes palikšanu ES un iespējamas migrantu krīzes saasināšanās fona Eiropai nepavisam nav vajadzīga skaļa grieķu drāmas epizode: līdz ar to Eiropas finanšu ministri un Starptautiskais Valūtas fonds (SVF) pēc 11 stundu ilgas sēdes naktī uz 25. maiju izglāba Grieķiju no iespējamā defolta jūlijā, piešķirot tai kārtējo tranšu.
Protams, iepriekš Grieķijas parlaments kārtīgi sarosījās. Tas nobalsoja par virkni nodokļu, no kuru ievākšanas valdība līdz 2018. gadam paredz saņemt papildus 1,8 mljrd. EUR - par autotransporta, tabakas, spirta izstrādājumu, spēļu biznesa, nekustamā īpašuma, paju investīciju fondu un vērtspapīru pārvaldes kompāniju nodokli. Arī PVN pieaug no 23% uz 24%, plus Grieķijas salas zaudēs PVN atvieglojumus.
Parlamenta 22. maija lēmuma sakarā šoreiz interesanti fokusēt uzmanību uz reālo situāciju 4 izteikti ēnainās nozarēs, no kurām tiek paredzēts gūt papildu ienākumus budžetā: tabaka, spirta produkcija, motordegviela un azartspēles.
4 ēnainās ekonomikas nozares: realitāte
Ik gadu Grieķijā, kurā dzīvo viena no vissmēķējošākajām nācijām pasaulē, tiek pārdoti vairāk nekā 4 mljrd. nelegālo cigarešu, kas maksā divreiz lētāk par oriģinālajām - 1,5 EUR par paciņu. Katra piektā Grieķijā pārdotā cigarete ir kontrafakts.
Ja nodokļi tieši no šā ēnu sektora nonāktu budžetā, tā ienākumi pieaugtu par 670 milj. EUR. Un tas būtu vairāk nekā plānotie sociālās apdrošināšanas papildu atskaitījumi no grieķu algām (600 milj. EUR), kas Atēnās sacēla grandiozu protesta vilni.
Ik gadu grieķi izdzer 24 milj. litru vietējā pašbrūvētā alkoholiskā vīnogu dzēriena cipuro, kura stiprums ir 40-45 grādi. Vietējā grapas un rakijas analoga pārdošanu valsts praktiski nekontrolē.
Veikti aprēķini, ka šā produkta aplikšana ar nodokļiem valsts kasei varētu dot papildu 200 milj. EUR gadā. OECD rekomendācija aplikt ar nodokļiem cipuro butlēgerus, kas izskanēja jau pērn, grieķos raisīja milzu sašutumu.
Ja Rīgā klejojošu cigarešu ražošanas iekārtu produkciju nereti pērkam par oficiālo cenu ~3 EUR, tad grūti saprast, kāpēc grieķus varētu piespiest nepirkt pēc pietiekami augstiem standartiem Austrumu valstīs ražotas cigaretes par 1,5 EUR.
Aicinu jums pašiem izvēlēties Latvijas fonu, lai spriestu, vai no pašdarināta stiprā alkohola iespējams ievākt papildu nodokļus - tāpat kā no nelikumīgas benzīna tirdzniecības, kas, pēc Grieķijas Degvielas pārdevēju asociācijas vērtējuma, šai valstij nozog papildu 200 milj. EUR gadā. Diezgan skaidri redzams, ka, pieaugot nodokļiem šajās nozarēs, legālā sektora apgrozījumi mazināsies.
Ko lai vēl piebilst par no azartspēlēm negūtajiem nodokļiem - šeit gandrīz neko nav iespējams novērtēt ar jebkādu precizitāti. Pēc Grieķijas Spēļu komisijas prezidenta Antonisa Stregiotisa teiktā, simtiem tūkstoši grieķu aizraujas ar azartspēlēm - taču to dara online režīmā, veicot likmes neregulētās un nelicencētās kompānijās. Komentāri nav vajadzīgi.
Spēles laukums: kurš blefo?
SVF, zaudējis uzticību pēc pirmajām divām neveiksmīgām palīdzības programmām, tagad ieņēmis stingru pozīciju parāda restrukturizācijas jautājumā.
Pārsteidzoši, ka pat ASV finanšu ministrs Džeikobs Lū izdarījis spiedienu uz Vāciju, lai tā būtu vienisprātis ar dažām parāda restrukturizācijas formām. Tomēr viņš ļāvis saprast, ka SVF un Grieķijai jāpanāk kompromiss - hellēņi draud izsludināt defoltu, ja kreditori turpinās uzstāt uz vēl ciešāku jostu savilkšanu.
Grūti noticēt grieķu draudiem, tāpat arī Dž. Lū sacītajam diez vai ir liela nozīme.
Izveidojusies jauna situācija. SVF šogad skaidri un gaiši pieprasa: vai nu parāda samazināšana, vai arī tas nepiedalās darījumā. Un SVF draudi jāuztver nopietni. Vācija ir pret šādu risinājumu, taču partnerattiecības ir ļoti svarīgas, lai arī būtībā šī ir cīņa starp SVF un Vāciju.
Situāciju precīzi raksturo Vācijas finanšu ministra Volfganga Šoibles Davosas Ekonomikas forumā teiktais, ka izslēgt SVF no sarunām ar Grieķiju ir tas pats, kas «ieiet ar sveci istabā, kas pārpildīta ar dinamītu».
Grieķijas premjers Aleksis Ciprass gan tūlīt atbildēja ar humora noti balsī: «Taču tādā gadījumā nevar sēdēt tumsā. Droši vien labāk aizvākt dinamītu, iekams aizdedzināt sveci.»
Praksē sanāk, ka Troika dod naudu Grieķijai un tā šos līdzekļus uzreiz atdod atpakaļ. Un šādai kredītu verdzībai jāturpinās gadu desmitus: saskaņā ar pastāvošo finanšu palīdzības shēmu, Grieķijai līdz 2059. gadam jādzēš gandrīz 300 mljrd. EUR parāds. Pie tam šis aprēķins balstīts uz pieņēmumu, ka no 2017. gada Grieķija uzturēs budžeta proficītu 3,5% pret IKP līmenī, lai arī tas, maigi izsakoties, ir nenopietns apgalvojums.
«Pieņēmums, ka Grieķija spēs saglabāt 3,5% budžeta proficītu vairākus gadu desmitus, pēc mūsu novērtējuma, ir izteikti nereāls,» paziņoja SVF vadītāja Kristīne Lagarda. «Vienkārši tas nenotiks.»
SVF aplēses nevienu nepārsteidz. Kopš 2010. gada pavasara, kad Grieķijai tika piešķirta pirmā palīdzības pakete, SVF ekonomisti pastāvīgi runāja par to, ka Grieķija nekad nespēs atmaksāt tik lielu parādu. Pēc tādiem kritērijiem kā aizņemtā nauda un pazaudētā ražošana, uzsver SVF, Grieķijas krīze jau sen izgājusi ārpus ietvariem, kādi raksturo klasiskās Latīņamerikas uz Āzijas valstu krīzes, kad izdevās iziet no sarežģītām situācijām.
SVF kā reālistiskāku vērtē primāro proficītu 1,5% apmērā. Tomēr šis piedāvājums paildzinās kredītu verdzību par vēl dažām gadu dekādēm pēc 2059. gada. Sekojoši SVF vēlas iziet no darījuma, ja puses nevienosies par parāda samazināšanu. Nav skaidrs, vai pati Grieķija patiešām apsver iespēju sasniegt budžeta proficītu 1,5% pret IKP apmērā, jo pat šī ir visai nereāla prasība.
Bet Vācijas Finanšu ministrijas pārstāvis Martins Jēgers aprīļa sākumā pateica: «Jautājums par parādu norakstīšanu nav debašu dienaskārtībā.»
Grieķijas prasībām pašām par sevi nav nekādas jēgas. Pat ja Grieķija nav gatava atteikties no dzīves Eiropas ģimenē un atgriezties pie drahmas, izveidojusies situācija, kurā galvenais strīds norisinās starp SVF un Vāciju.
Diez vai kāds nopietni tic, ka Atēnas turēsies līdz galam. Merkelei šobrīd parāda norakstīšana nozīmētu politisku triecienu, kas var izrādīties fatāls. Tāpēc pastāv liela varbūtība, ka Vācija savu pozīciju nemainīs ilgi.
Līdz ar to situācijas atrisinājums tuvākajā laikā būs atkarīgs no atbildes uz vienu vienīgu jautājumu: vai SVF blefo vai arī runā nopietni?
SVF: «Viņiem nav pietiekoša stimula»
Kā ziņo Wall Street Journal, SVF piedāvā atbrīvot Grieķiju līdz 2040. gadam no procentu atmaksas kredītiem, kas saņemti palīdzības programmas ietvaros; otrs variants - atbrīvošana no parāda pamatsummas. SVF piedāvājis Eiropas valstīm aplūkot plānu, saskaņā ar kuru Grieķija pakāpeniski dzēsīs parādus laika posmā no 2040. līdz 2080. gadam.
SVF uzstāj, ka Grieķijas ikgadējiem tēriņiem parāda apkalpošanai jābūt mazākiem par 15% no IKP. Lai cik tas labi izklausās, vienlaikus SVF izvirzītās prasības grieķiem ir stingrākas, nekā no Eiropas puses.
Daudzi Grieķijas politiķi uzskata, ka SVF liekuļo - par cik vienlaikus jūtams gan organizācijas spiediens uz valsti, gan tās nevēlēšanās piešķirt nākamos kredītus. Grieķi norāda, ka eiropieši vismaz tos sola.
SVF ierēdņi savukārt atbild: «Kā mēs varam būt jūsu ienaidnieki, ja tieši mēs izdarījām spiedienu uz Eiropu, lai tā jums piešķirtu parādu atmaksas atvieglojumus?»
Situācija tikai pasliktinājusies pēc tam, kad publiskajā telpā uzzināja par Delijas Velkulesku, SVF misijas Grieķijā vadītājas, un Pola Tomsena, fonda Eiropas departamenta vadītāja, telefonsarunu.
Tās pierakstā, kas publicēts WikiLeaks vietnē, izteikts pieņēmums, ka vienīgais veids, kā šobrīd panākt vienošanos ar Grieķiju, - valsti pagrūst defolta virzienā. Velkulesku iespējamais teiktais: «Ja [uz Grieķijas valdību] pietiekoši uzspiedīs, viņi... Taču problēma ir apstāklī, ka viņiem nav pietiekoša stimula un viņi zina, ka Eirokomisija grib iziet uz kompromisu.»
Eiropa pārpērk SVF kredītus?
25. maija agrīnās stundās Briselē panāktais lēmums pirmajā acu uzmetienā liecina par panākumiem. Palikts pie tā, ka saskaņā ar eksistējošo palīdzības programmu Grieķijai 2018. gadā jāsasniedz 3,5% primārais budžeta deficīts, uz ko Grieķija pamājusi ar galvu.
Kur kompromiss? Vienlaikus Jeruns Deiselblūms, Eirogrupas priekšsēdētājs, licis saprast, ka šī prasība pēc 2018. gada var tikt mīkstināta un dienaskārtībā var parādīties jautājums par Grieķijas parāda sloga atvieglināšanu.
Uz jautājumu «Kāpēc 2018. gads?» lakoniska atbilde rodama sen publicētā New York Times komentārā: «Problēma ir Vācija, galvenais Grieķijas nacionālais kreditors: Vācijā nākamgad norisināsies federālās vēlēšanas, un daudzi Vācijas pilsoņi jūt, ka viņu smagais darbs un taupīgums nedrīkst tikt notrallināts, lai glābtu grieķus no viņu fiskālajiem grēkiem.»
SVF pārstāvji minētajā sēdē bija klāt, taču pēc tam sekoja miglaini komentāri par pievienošanos šai palīdzības programmai nākotnē - varbūt šā gada beigās. SVF lēmums atkarīgs no tā, kāda būšot pušu saskaņotā turpmākā Grieķijas atbalsta shēma.
Vienlaikus skaidrs, ka šī shēma galīgajā variantā var tikt apspriesta tikai pēc Bundestāga vēlēšanām 2017. gadā. Pēdējoreiz Grieķijas parāds tika restrukturizēts 2012. gada beigās; jauna norakstīšana pati par sevi ir nepopulārs solis - skaidrs, ka Eiropas valdības ar Vāciju priekšgalā centīsies novilcināt šādu lēmumu.
Par to, cik lielas domstarpības pastāv starp SVF un ES, liecina tas, ka viena no izskanējušajām perspektīvām - Eiropa pārpērk fonda sniegtos kredītus Grieķijai. Tātad tiek pieļauta iešana ar sveci dinamīta istabā.
Kā zināms, Troiku - Eiropas Centrālās Bankas, SVF un Eiropas Komisiju - sen dēvē par kvartetu, jo Grieķijas parāda problēmas pārrunu risināšanai sen pievienots Eiropas Stabilizācijas mehānisms. Pēc SVF aiziešanas Troikas nosaukums atgūs sākotnējo jēgu.
Vai uzvarēs kaklasaišu revolūcija?
Tikmēr pašas Grieķijas valdība nokļuvusi starp laktu un āmuru. A. Ciprasu un viņa «Briseles norādījumu pildīšanu bez ierunām» jau atklāti parlamentā kritizē 53 deputāti no viņa paša partijas Syriza. Jaunie demokrāti, galvenais Grieķijas opozīcijas spēks, socioloģiskajās aptaujās izvirzījušies vadībā un arvien skaļāk uzstāj uz pirmstermiņa vēlēšanām.
Vienlaikus Grieķijas ekonomikas un banku sektora perspektīvas nebūt nav spožas. Neraugoties uz A. Ciprasa kaismīgajiem paziņojumiem un Briseles atbalsta vārdiem, daudzas struktūrreformas - ieskaitot tieslietu jomu, darba tirgu un produkcijas realizācijas tirgu - pastāvīgi tiek atliktas; skaidrs, ka privātie investori nesteidz atgriezties Grieķijā. Jebkurš A. Ciprasa valdības lēmums jostu savilkšanas jomā raisa asu pretreakciju.
Grieķijas ziemeļos saplēsts un sadedzināts karogs ar varas partijas logotipu. Ministrs spiests nosēdēt 12 stundas kabinetā, kur viņu bija ietriecis satrakojies pūlis. Stūrī iedzītiem deputātiem Kastorijas lidostā nācās atskaitīties par pasākumiem, ko viņi veiks valsts labā. Cik tālu tie laiki - taču tas bija tikai pirms gada -, kad jaunais kreiso varonis un premjers solīja «atgriezt cerību»!
Saniknotie ielās izgājušie juristi spējuši radīt simbolu, izkarot kaklasaites kokos parlamenta ēkas priekšā, līdz ar to iezīmējot kaklasaišu revolūcijas sākumu. Šī ir nepatīkama atsauce uz vienu no A. Ciprasa premjerēšanas aizsākuma simboliem pirms gada: ministri bez kaklasaitēm centās piedāvāt citu pārvaldes veidu - bez stingras ekonomēšanas.
Vai A. Ciprass šobrīd vispār spējīgs mainīt situāciju politiskajā frontē? Jebkurā gadījumā svece, kuru viņš pēkšņi var nopūst, atrodas blakus dinamītam.