Eksperti: Latvija nav pratusi izmantot IKT infrastruktūru

BNS
CopyLinkedIn Draugiem X
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Foto: PantherMedia/Scanpix

Latvija nav pratusi izmantot informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) infrastruktūras priekšrocības, jo jaunākie Eiropas Komisijas Digitālā ekonomikas un sabiedrības indeksa (DESI) dati liecina, ka Latvija ir priekšpēdējā vietā ES tehnoloģiju ieviešanā uzņēmumos, informēja kustības «Loģiskā atlase» koordinatore Inga Cīrule.

Gada laikā tas ir kāpums par vienu pozīciju.

«IKT nozares eksperti ar nožēlu atzīst, ka Latvijai būtu jāatrodas topa augšgalā, jo mums ir viena no attīstītākajām infrastruktūrām Eiropā – 91% mājsaimniecību ir pieejams ātrdarbīgs platjoslas internets, bet citviet ES tas pieejams tikai 71% mājsaimniecību. Eksperti skaidro, ka rezultāti ir tik zemi tāpēc, ka Latvija nav pratusi izmantot infrastruktūras priekšrocības,» secina «Loģiskā atlase»

Tehnoloģiju lietošana uzņēmumos gada laikā ir nedaudz palielinājusies, tomēr tā netiek līdzi ES izaugsmes tempam. Kopumā pēdējā pārskata periodā uzņēmēji ir nedaudz aktīvāk elektroniski dalījušies ar informāciju - no 9,6% līdz 16%, lietojuši mākoņpakalpojumus - no 4,1% līdz 5,9%, izmantojuši sociālos tīklus - no 8,8% līdz 10% un nodarbojušies ar e-komerciju Latvijas robežās - 6,9% līdz 8,3%, savukārt e-komercijas apjomi ārpus valsts robežām ir samazinājušies no 4,1% uz 3,9%.

Nozares eksperti uzskata, ka tuvākajos gados tehnoloģijām biznesa pastāvēšanā būs izšķiroša nozīme. Pagaidām tās Latvijā tiek ieviestas lēni, jo, salīdzinot ar citām ES valstīm, uzņēmējdarbībā nav pietiekami sīvas konkurences. Taču situācija mainīsies, prognozē eksperti. «Digitālais un tehnoloģiju tirgus ir globāls un iespējas iziet ārējos tirgos ir lielākas nekā jebkad, bet Latvijas uzņēmumi lielākoties vēl nav gatavi tajos piedalīties, turklāt ne tikai tāpēc, ka nevar konkurēt lielākos tirgos, bet arī tāpēc, ka pārkāpt valsts robežas traucē izteikti lokālā domāšana,» stāsta kustības «Loģiskā atlase» eksperts un «Telia Latvija» vadītājs Mikus Ozols.

Teju puse (48%) Latvijas iedzīvotāju iepērkas internetā, taču vietējie uzņēmumi to neizmanto – preču un pakalpojumu pieejamību digitālajā vidē nodrošina tikai 8,3% uzņēmumu. Tas nozīmē, ka Latvijas iedzīvotāju nauda par pirkumiem aizplūst un veicina digitāli attīstītāko valstu – ASV, Japānas un Dienvidkorejas – ekonomiku. Lai gan kopumā ES pārdošana tiešsaistē ir attīstītāka, situācija ir līdzīga – vidēji 68% iedzīvotāju iepērkas internetā, bet savus pakalpojumus digitālajā vidē piedāvā 16% uzņēmumu.

«Mazāk nekā 10% uzņēmumu Latvijā savas preces vai pakalpojumus pārdod internetā. Tirgū ir pieprasījums, bet nav līdzvērtīga piedāvājuma, līdz ar ko mēs netieši veicinām naudas aizplūšanu pie ārvalstu uzņēmējiem. IKT nozare ir viena no galvenajām Latvijas eksporta nozarēm. Tādēļ ir būtiski stiprināt mūsu konkurētspēju arī ārpus valsts robežām, pilnībā izmantojot digitālās vides sniegtās priekšrocības,» pauž eksperts «Lattelecom» komercdirektors Gusts Muzikants.

Viens no iemesliem pasīvajai tehnoloģiju ieviešanai Latvijas uzņēmumos ir zems IT speciālistu skaits – Latvijā tie ir 2%, kamēr vidēji ES teju uz pusi vairāk jeb 3,7%.

«Loģiskā atlase» ir Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas asociācijas un Latvijas vadošo IKT uzņēmumu – «Datakom», «Datorzinību centrs», FIMA, «Lattelecom», Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs, LMT, «RealWeb Latvia» un «Telia Latvija» – dibināta kustība.

KomentāriCopyLinkedIn Draugiem X
Svarīgākais
Uz augšu