Eiropas standarta platuma dzelzceļa projektā «Rail Baltica» svarīgi ir tuvākajā laikā noslēgt trīs Baltijas valstu starpvaldību līgumu un starpsaņēmēju līgumu, lai virzītos uz priekšu un pierādītu, ka projekta realizācijā valstīm ir vienota izpratne,otrdien Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas sēdē sacīja Satiksmes ministrijas (SM) valsts sekretāra vietnieks, uzņēmuma «Eiropas dzelzceļa līniju» valdes loceklis Dins Merirands.
Pēc viņa teiktā, pretējā gadījumā var tikt apdraudēts projekta finansējums.
Lai procesus veicinātu, 30.maijā plānota augsta ranga trīs Baltijas valstu ekspertu tikšanās, kurā tiks gatavots līguma teksts. Kā skaidroja Merirands, tas apliecinās, ka valdību līmenī projekts tiek izprasts vienoti, un radīs skaidrību, ka kāda puse «nav iedomājusies kādu citu, sev izdevīgāku variantu».
Projekta realizētāji komisijas sēdē norādīja, ka vienprātību grūtāk esot panākt ar Lietuvu. Ar tās pārstāvjiem tiekot strādāts intensīvi, dažādos līmeņos.
Starpvalstu līgumu plānots parakstīt jūnijā. Neesot izslēgts, ka sākotnēji var tikt parakstīts arī divpusējs līgums, un tad pievienotās trešā valsts, lai netiktu apdraudēts finansējums.
Saeimas komisijas sēdē tās dalībnieki secināja, ka šis ir pirmais gadījums, kad trīs Baltijas valstis vismaz spējušas vienoties tik tālu, ka kopīgi no Eiropas Savienības kopējam projektam saņēmušas finansējumu un izveidojušas kopuzņēmumu «RB Rail».
Merirands informēja, ka starpvaldību līgums apstiprinās valstu apņemšanos realizēt projektu, definējot projekta ieviešanu, tiesību un atbildību sadalījumu. Starpsaņēmēju līgums savukārt tiek izstrādāts pamatojoties uz finansēšanas līgumu, nosakot finanšu plūsmu, atskaišu kārtību, iepirkumu realizēšanas un uzraudzības kārtību, kā arī savstarpējās tiesības un atbildību.
«Rail Baltica II» projekta galvenais mērķis ir atjaunot Baltijas valstu tiešu saikni ar Eiropas dzelzceļu tīklu un veicināt reģionālo integrāciju, no Helsinkiem savienojot Tallinu, Rīgu, Kauņu, Varšavu un Berlīni un šo maršrutu potenciāli pagarinot līdz Venēcijai. Atbilstoši Lielbritānijas konsultāciju kompānijas «Aecom Ltd.» 2011.gadā veiktajiem aprēķiniem jaunā dzelzceļa līnija Latvijā provizoriski izmaksās 1,27 miljardus eiro, bet visās trijās Baltijas valstīs - 3,68 miljardus eiro.
