Kāda jēga no tik milzīga Valsts ieņēmumu dienesta (VID) centra, ja tajā strādā darbinieki, kas nevarēja man palīdzēt? Tā jautā kāds portāla TVNET lasītājs, kurš pēdējā laikā vairākkārt bijis dienestā, lai nokārtotu bezdarbnieka pabalsta saņemšanai nepieciešamos dokumentus. Savukārt VID skaidroja, ka neviena persona nevar saņemt bezdarbnieka pabalstu, pirms uzņēmums oficiāli nav pārtraucis darba attiecības ar viņu un nodevis šo informāciju VID. Tam esot nepieciešamas vien pāris minūtes.
Vēlas saņemt bezdarbnieka pabalstu
Kāds vīrietis TVNET pastāstīja, ka nesen zaudējis darbu un tāpēc devās uz Nodarbinātības valsts aģentūru, lai sakārtotu dokumentāciju un saņemtu likumā noteikto bezdarbnieka pabalstu.
Nodarbinātības valsts aģentūrā vīrietim norādīja, ka viņš joprojām skaitās kādas mazas firmas likvidators. Firmai nebija nodokļu parādu, un vīrietis nesaņēma nekādu algu saistībā ar likvidatora statusu.
Viņš devās uz Uzņēmumu reģistru, kur, samaksājot 50 eiro, varēja paātrinātā kārtībā atsaukt sevi no likvidatora posteņa.
Uzņēmumu reģistrā vīrietim operatīvi izsniedza notariāli apstiprinātu dokumentu, ka viņš vairs nav likvidators mazajā firmiņā.
Uzņēmumu reģistrā sacīja, ka Ieņēmumu dienestam šo informāciju nodos elektroniski un informācijas apmaiņa abu iestāžu starpā notiek reizi 24 stundās. Pašam klientam neesot jādodas uz Valsts ieņēmumu dienestu un jāpierāda, ka viņš vairs nav likvidators.
Pats dodas uz VID ēku
Savukārt, aizejot uz Nodarbinātības valsts aģentūru atkārtoti pēc nedēļas, tās pārstāvji sacīja, ka Valsts ieņēmumu dienestā joprojām neparādās informācija, ka vīrietis būtu pārtraucis pildīt likvidatora pienākumus mazajā firmiņā.
Pat pēc pusotras nedēļas VID datu bāzē neparādījās izmaiņas, ka vīrietis vairs nav firmas likvidators.
Saņemot šādu atbildi, vīrietis pats devās uz Ieņēmumu dienesta ēku Talejas ielā. Izstāvot aptuveni stundu garā rindā, vīrietis parādīja dienesta darbiniecei notariāli apstiprināto dokumentu un jautāja, kad tas stāsies spēkā un būs iegrāmatots VID datu bāzē.
VID darbiniece atbildēja, ka viņa nevar reģistrēt šādu dokumentu. Darbiniece arī ieteica vīrietim pašam reģistrēties EDS, bet viņš norādīja, ka tas nav iespējams, jo viņš vairs neskaitās firmas likvidators.
VID darbiniece nezināja, ko šādā situācijā iesākt un kā rīkoties. To zinot tikai VID «augšējos stāvos».
Kā tālāk rīkoties?
Bez darba palikušais vīrietis bija neziņā, kā tālāk rīkoties. Lai arī viņa dokumenti bija kārtībā un viņam nebija nekādu nodokļu parādu, viņš nevarēja saņemt savu likumīgi pienākošos bezdarbnieka pabalstu.
Uzņēmumu reģistrā apgalvoja, ka informācija ir nosūtīta VID, bet tā datu bāzē izmaiņas joprojām neparādījās. Turklāt Uzņēmumu reģistrā atzina, ka līdzīgi sarežģījumi ar VID gadoties ļoti bieži.
Arī pats vīrietis uzskata, ka nav normāli, ja cilvēkam vairākas reizes jādodas uz sarežģīti organizēto Valsts ieņēmumu dienesta ēku, kur pēc ilgas gaidīšanas neprofesionāli darbinieki nereģistrē viņa notariāli apstiprināto dokumentu, kā arī nezina, kā tādā situācijā jārīkojas.
Kāda jēga no tik milzīga VID centra, ja tajā strādā neprofesionāli darbinieki?
Vīrietis norāda, ka cilvēkam, kurš pēkšņi zaudējis darbu, bet nevar tikt pie likumīgā bezdarbnieku pabalsta, šāda VID kavēšanās var radīt smagu finansiālu situāciju.
Regulārs VID apmeklētājs
Pēdējā laikā vīrietis jau četras reizes bijis Ieņēmumu dienestā, bet neviens darbinieks nav varējis viņam paskaidrot, kā tālāk rīkoties.
Kāda darbiniece pie lodziņa teikusi, ka nepieņems vīrieša atnestos dokumentus, bet sūtīs atbildi pa pastu.
Uzņēmējs šo situāciju uzskata par absurdu un neizprotamu - kā iespējams, ka VID darbiniece nepieņem dokumentus, ko viņš atnesis, bet sola vēlāk atsūtīt vēstuli pa pastu.
Kad vīrietis sācis runāt asāk, kāda VID darbiniece teica, ka aizies un noskaidros viņa situāciju. Atnākusi atpakaļ, viņa pavēstīja, ka šajā gadījumā ir atteikums, jo firmā nav iecelts jauns likvidators.
Pēc laika firmā iecelts jauns likvidators, ko apliecina arī Uzņēmumu reģistra informācija, taču viņam nav pieejas Ieņēmumu dienesta EDS sistēmai.
«Par kādu uzņēmējdarbību Latvijā var runāt, ja šādi darbojas VID?» uzņēmējs sašutis retoriski jautāja.
Beidzot kāds palīdz
Lasītājs norāda, ka Ieņēmumu dienestā bija arī 8.jūnijā, kur viņam beidzot izdevās satikties ar Klientu apkalpošanas centra vadītāju.
Klientu apkalpošanas centra vadītāja esot bijusi vienīgā darbiniece, kas reāli palīdzējusi.
Viņa izrādījusi sapratni un beidzot paskaidrojusi apmeklētājam viņa situāciju.
Vīrietis pārliecinājies, ka VID apmeklētājam ir ļoti sarežģīti nokļūt līdz Klientu apkalpošanas centra vadītājai. Tāpat parastam cilvēkam bez jurista palīdzības ir ļoti grūti saprast šādas situācijas.
Problēmas būtība ir cita
Ar lasītāja piedzīvoto TVNET iepazīstināja arī VID Sabiedrisko attiecību daļas pārstāvi.
Viņa pauda: «Diemžēl emocijas stāstījumā ir ņēmušas virsroku pār faktiem. Dati par personas atbrīvošanu no sabiedrības likvidatora amata tiek saņemti no Uzņēmumu reģistra bez jebkādas aizķeršanās un tiek izvietoti VID Nodokļu informācijas sistēmā 24 stundu laikā. Tā noticis arī aprakstītajā gadījumā, un nav it nekāda pamata baumām par to, ka sistēma nedarbojas.
Problēmas būtība ir pilnīgi cita –
neviena persona nevar saņemt bezdarbnieka pabalstu, pirms uzņēmums oficiāli nav pārtraucis darba attiecības ar viņu un nodevis šo informāciju VID,
kura to nodod tālāk – Nodarbinātības valsts aģentūrai. Tam nepieciešamas vien pāris minūtes! Elektroniski – VID Elektroniskajā deklarēšanās sistēmā (VID EDS) ir jāaizpilda un jāiesniedz dokuments, kas saucas «Ziņas par darba ņēmējiem».
Pašam sevi jāatbrīvo no amata
Gadījumos, kad SIA vienīgā persona pati ir gan dalībnieks, gan īpašnieks, tad viņai pašai jāpieņem sevi darbā un pašai sevi jāatbrīvo,
t.sk., uzņēmuma vārdā jāiesniedz «Ziņas par darba ņēmējiem». Ja personai šķiet vieglāk aizpildīt šo dokumentu personīgi, ierodoties VID klientu apkalpošanas centrā, bez minstināšanās var rīkoties arī tā.
Iespējams, kādam radies jautājums – vai ar rīkojumu par atlaišanu nepietiek? Nepietiek, jo tas ir dokuments, kuru saņemat kā persona, bet ļoti svarīgi ir nodrošināt, lai par darba attiecību pārtraukšanu uzzinātu valsts iestādes, lai rēķinātu pabalstus vai piemērotu neapliekamo minimumu par apgādībā esošām personām.
Jāatzīmē, ka pašam darbiniekam nebūtu jālauza galva par to vai valsts iestādes ir informētas par viņa statusu, tostarp
praksē ir novērots, ka uzņēmumi mēdz «grēkot» un iesniedz «Ziņas par darba ņēmējiem» ar kavēšanos vai tikai pēc darbinieka pieprasījuma.
Rezultātā personai, kura aizgājusi no darba, tiek kavēta bezdarbnieka pabalsta saņemšana vai arī vecākam rodas grūtības atlikt apgādībā savu bērnu, kurš kādu brīdi pelnījis kabatas naudu algotā darbā.»
