VID: Bankām būtu reizi gadā jāziņo par visām «aizdomīgajām» privātpersonām

TVNET/LETA
CopyLinkedIn Draugiem X
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Foto: Edijs Pālens /LETA

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektore Ināra Pētersone cer, ka tiks veikti likuma grozījumi, nosakot bankām pienākumu reizi gadā sniegt VID informāciju par visiem saviem klientiem - fiziskajām personām, kuru kontos gada laikā kopējais naudas apgrozījums pārsniedz konkrētu summu.

«Šāda banku sniegtā informācija mums būtu ļoti vērtīga, jo zinām, ka visas shēmas organizē fiziska persona, nevis mistiskais SIA. Tādējādi nepieciešamības gadījumā varēsim atlasīt un veikt nodokļu auditus pašām fiziskajām personām, kuras ir kļuvušas turīgas tikai tāpēc, ka viņu uzņēmumi nav godīgi maksājuši nodokļus,» intervijā laikrakstam «Diena» šādu grozījumu nepieciešamību pamato Pētersone.

Aprīlī jau stājās spēkā Kredītiestāžu norma, kas nosaka bankām pienākumu sniegt VID informāciju par aizdomīgiem Latvijas rezidentu darījumiem nodokļu jomā.

Pētersone intervijā pauž cerību, ka šī sistēma drīzumā sāks pilnvērtīgi darboties. Pašlaik pakāpeniski tiek slēgti sadarbības līgumi ar bankām.

Bankām jau iepriekš bija pienākums sniegt informāciju par aizdomīgiem darījumiem Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienestam, taču likuma grozījumi ļaus VID informāciju saņemt operatīvāk, skaidro Pētersone. Tas būtiski uzlabos VID iespējas operatīvi reaģēt, ja būs krāpšanās ar nodokļiem, jo tagad VID šo informāciju saņems dažu dienu laikā un jau ar konkrētāku informāciju, kādēļ bankas darbiniekam šis darījums šķitis aizdomīgs.

Pētersone skaidro, ka līdz šim VID reāli kādas krāpšanas shēmas varēja fiksēt tikai nākamā mēneša 20.datumā, kad tika saņemtas pievienotās vērtības nodokļu deklarācijas. «Būtībā pagāja vismaz mēnesis, līdz mūsu rīcībā nonāca informācija par kādām krāpšanās pazīmēm. Savukārt no minētā Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienesta Finanšu policija vispār saņēma apkopotus ziņojumus ar daudzu mēnešu nobīdi. Tas ir ļoti ilgs laiks, kurā daudz kas jau var tikt noslēpts, ir pazudis,» atzīst Pētersone.

KomentāriCopyLinkedIn Draugiem X
Svarīgākais
Uz augšu