Baltijas valstis patlaban vēl nevar pilnībā izbaudīt ieguvumus, ko sniedz jaunie elektroenerģijas starpsavienojumi ar Zviedriju un Poliju, intervijā aģentūrai BNS atzina Igaunijas energokompānijas «Eesti Energia» meitasuzņēmuma Latvijā «Enefit» valdes priekšsēdētājs Jānis Bethers.
«Mēs tagad esam vairāk integrēti ar Skandināviju, kur vēsturiski ir zemākas elektroenerģijas cenas nekā Baltijā. Tas ir ļoti labi patērētājiem - lai gan cenu attiecība neizlīdzinās, tā tomēr tuvinās. Tomēr, lai ieguvums no šiem savienojumiem būtu pilnīgs, vēl ir nepieciešami uzlabojumi vairumtirgū. Mēs varam redzēt, kāds no šiem savienojums ir ieguvums biržas «Nord Poll» cenās, bet mēs tikpat labi redzam, kas notiek, kad šie kabeļi nedarbojas. Tādēļ ir jautājums, cik piesardzīgiem ir jābūt tirgotājiem, lai viņi varētu piedāvāt fiksētas cenas līgumus. (..) Ir instrumenti, kā fiksēt riskus pārvadē starp Igauniju un Latviju, savukārt instrumenti jaunajiem savienojumiem pašlaik nav. Mēs ļoti ceram, ka agrāk vai vēlāk, bet parādīsies instrumenti, kuri tirgotājiem ļaus fiksēt cenu atšķirību arī starp Zviedriju un Lietuvu, kā arī Poliju un Lietuvu. Tad mēs varēsim runāt par to, ka arī gala lietotāji, kuri izvēlas fiksētas cenas līgumus, pilnībā var izmantot šo kabeļu sniegtās iespējas,» klāstīja Bethers.
Pēc viņa teiktā, lai arī jaunie elektrokabeļi nodrošina lētāku elektroenerģiju, vienlaikus elektroenerģijas cenas svārstības diapazons kļuvis plašāks.
«Kopumā cenas ir zemākas, bet tās būs arī daudz svārstīgākas.
Turklāt mēs ar diezgan jaudīgiem kabeļiem pašlaik esam savienojušies ar trīs dažādiem tirgiem – Krieviju, Poliju un Skandināviju. Šie tirgi funkcionē pēc dažādiem principiem. Arī Polija un Skandināvija atšķiras. Turklāt katrs no tiem ir vairākas reizes lielāks nekā visa Baltija kopā. Tādēļ mēs ar šiem savienojumiem kļūstam par sava veida krustcelēm,» skaidroja «Enefit» vadītājs.
Vienlaikus viņš norādīja, ka
jāņem vērā arī potenciālā nozares attīstība nākotnē.
«Piemēram, CO2 kvotu pārskatīšana uzreiz paaugstinātu elektroenerģijas cenu Polijā, jo tur elektroenerģiju galvenokārt ražo no brūnoglēm un oglēm. Savukārt Skandināvijā pamazām tiek slēgtas atomelektrostacijas, un tās aizstāj ar atjaunojamajiem energoresursiem, galvenokārt ar vēja enerģiju. Atomstacijas tomēr nozīmē zināmu cenu stabilitāti. Savukārt vēja enerģijai, ja ir spēcīgs vējš un stacijas strādā ar maksimālo jaudu, cena var būt pat negatīva, bet, ja vēja nav, tad ir jāieslēdz diezgan neefektīvas, vecas elektrostacijas, un cena ir ļoti augsta. Mēs jau pašlaik varam vērot, kā cenas svārstās Vācijā, kur kādā stundā cena par megavatstundu var būt pat mīnuss 100 eiro, bet kādā stundā arī 120 un 150 eiro. Mums ir jārēķinās, ka
kopā ar savienojumiem arī mēs nokļūsim pie šī cenu lielā svārstīguma.
Protams, Skandināvijā šīs svārstības nebūs tik lielas, jo tur 60% elektroenerģijas izstrādā hidroelektrostacijās, bet, arvien vairāk atomstaciju aizstājot ar vēja stacijām, tās tomēr būs,» pauda Bethers.
«Enefit» ir elektroenerģijas pārdevējs Latvijas atvērtajā elektroenerģijas tirgū. Uzņēmums pieder Igaunijas energokompānijai «Eesti Energia».
