Ekonomikas ministrijas (EM) paredzētais mehānisms atjaunojamās enerģijas nozares sakārtošanai, ierobežojot kapitāla atdeves likmi stacijām, nav pareizs, intervijā aģentūrai BNS sacīja Latvijas Atjaunojamās enerģijas federācijas valdes loceklis Andis Kārkliņš.
«Pats mehānisms, kuru plāno EM, nav pareizs. Doma – ierobežot peļņu – varbūt arī ir pareiza. Teorētiski tas tā var būt. Taču mehānisms nav pareizs. Pašlaik izskatās, ka viņi grib tikt līdz vienkāršām konstantēm, kuras ievadīt «Excel» programmā. Taču bioenerģijas ražošanā nevar vienādot izejvielas. Kā var salīdzināt tonnu kukurūzas ar tonnu kūtsmēslu? Viena ir kultūra, kura ir jāaudzē, otrs ir pārtikas ražošanas atkritums. Ko darīt ar vēju, kurš vispār nemaksā neko? Otrs variants, ja gribam būt objektīvi, ir skrupulozi vērtēt katru ražotāju. Taču tās ir 305 atjaunojamo energoresursu stacijas, un tam pašai EM nav resursu,» pauda Kārkliņš.
Pēc viņa teiktā, nākamais stāsts savukārt ir par to, kādēļ par peļņas normu (kapitāla atdeves jeb iekšējā peļņas normu IRR) tiek minēti 9%. «Viss iepriekš balstījās uz 2014.gada «Ekodoma» pētījumu, ar kuru tika pamatota subsidētās enerģijas nodokļa ieviešana. Šajā pētījumā visas aplēses ir veiktas, balstoties uz pieņēmumu, ka IRR ir 12%. Tagad jau parādās 9%. Tad kādēļ ne 5%? Varbūt runājam par 3%? Kurš ir tas dievs, kurš tagad pateiks, ka tieši šādai peļņas normai ir jābūt?» uzsvēra federācijas valdes loceklis.
Dārzeņu audzētāja «Sabiedrība Mārupe» valdes loceklis Kaspars Brunovskis uzsvēra, ka uzņēmumam bankā ir kredīts, kas tika izsniegts uz konkrētiem nosacījumiem. «Es arī varu pateikt, ka mums bankā, kad mēs ņēmām kredītu, tika pateikts, ka IRR ir jābūt 20%, jo šī ir paaugstināta riska nozare. Man tieši uz šādiem noteikumiem ir iedots kredīts. Ja tagad tiks pieņemti šādi noteikumi, tad ko tas nozīmēs man – to, ka pirms termiņa ir jāatmaksā kredīts? Iepriekš valdības politika bija veicināt atjaunojamo enerģētiku. Mēs to attīstījām, bet tas jau nenotika tukšā pļavā. Mārupē mums tādēļ blakus ir paplašinātas siltumnīcas, Salaspilī izveidots dārzeņu mizošanas cehs. Veidojot visu šo infrastruktūru, es esmu rēķinājies ar konkrētiem nosacījumiem. Ja pēc četriem gadiem noteikumi tiek mainīti un tiek noteikts konkrēts IRR... Nu tad nosakām vienādu IRR visiem uzņēmumiem šajā valstī,» sacīja Brunovskis.
Pēc viņa teiktā, elektroenerģijas obligātā iepirkuma komponentes (OIK) samazināšanā grib iznīcināt 305 atjaunojamās enerģijas uzņēmumus, lai energoietilpīgie uzņēmumi varētu ietaupīt vienu centu par kilovatstundu. «Savukārt tai OIK daļai, kuru saņem «Latvenergo» TEC, neviens kā svētajai govij neķeras klāt. Kas tas ir par absurdu – «Latvenergo» TEC ražo elektroenerģiju, kuru pārdod biržā, kad nedarbojas Zviedrijas kabelis vai ir citas problēmas, nopelna naudu, un vēl saņem garantētu maksājumu caur OIK? Tad viņi budžetā iemaksā dividendes no peļņas un no budžeta tiek maksāti pabalsti iedzīvotājiem, kuri tikko ir samaksājuši par elektrību. Kuram šis absurdais loks ir vajadzīgs?» uzsvēra kompānijas valdes loceklis.
«Pašlaik atjaunojamās enerģijas stacijas saražo aptuveni pusi no tā, ko saražo lielie TEC. Taču atšķirībā no TEC šīs stacijas ir izkaisītas pa visu valsts teritoriju un pārsvarā visas atrodas pie ražošanas uzņēmumiem. Pašlaik es savu saražoto enerģiju caur uzskaites punktu pārdodu «Latvenergo» izveidotajām «Enerģijas publiskajam tirgotājam«. Sadales punkts, caur kuru savukārt mūsu ražošanas uzņēmumi elektrību pērk, atrodas aptuveni metru no šī uzskaites punkta. Arī tas ir izbūvēts par mūsu naudu. Pašlaik mēs Mārupē par koģenerācijas enerģiju saņemam 8,7 centus par kilovatstundu. Savukārt metru tālāk mēs jau to kilovatstundu pērkam par 11,2 centiem. Un tad visiem publiski stāsta, ka atjaunojamās enerģijas ražotāji tiek subsidēti! Kā mani var subsidēt, ja pārdodu es par 8,7 centiem, bet pērku – par 11,2 centiem?» pauda Brunovskis.
