Advokāte: universālās bankas nevar nezināt par PVN karuseļiem

TVNET | FINANCENET
CopyLinkedIn Draugiem X
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Foto: LETA

Universālās bankas, kas orientējas uz vietējo klientu jeb rezidentu apkalpošanu, nevar nepamanīt aizdomīgos darījumus, kurus veic pievienotās vērtības nodokļa (PVN) shēmās jeb karuseļos iesaistītās firmas, uzskata zvērināta advokāte Vita Liberte. Lai gan bankām ir pienākums ziņot par gadījumiem, kad ir aizdomas par izvairīšanos no nodokļu nomaksas, tomēr pārsvarā šīs prasības ievērošana tiek prasīta no tā dēvētājām nerezidentu bankām, kuras orientējas uz ārvalstu klientu apkalpošanu, nevis no vietējos uzņēmējus apkalpojošām bankām, kuru konti un pakalpojumi tiek aktīvi izmantoti, lai izvairītos no PVN nomaksas, norāda advokāte.

PVN karuseļos klasiski darbojas vairākas savā starpā saistītas kompānijas, kuras fiktīvi pārdod vienu un to pašu preci viena otrai, uzņēmumu shēmas ietvaros krustu šķērsu, lai jauktu Valsts ieņēmumu dienesta kontrolieriem galvu un neļautu tik ātri piekļūt pie kompānijas, kura pazūd, tā arī nesamaksājusi PVN.

Kā stāsta Liberte visbiežāk shēmas sākumā ir firma, kas pieder vai nu kādam bezpajumtniekam, vai kādam ļoti grūti atrodamam ārvalstniekam no valsts, ar kuru Latvijai nav noslēgts tiesiskās palīdzības sadarbības līgums. Šī kompānija ieved Latvijā preci un, tā kā pārdod to tālāk, saņem tiesības atprasīt no VID it kā veikto PVN pārmaksu.

Tālāk šī prece visbiežāk tiek tirgota no firmas A, firmai B, tālāk firmām CDF, tad atpakaļ B, tad atkal uz D un tamlīdzīgi, lai jauktu kontrolieriem prātu un neļautu tik viegli izsekot PVN līkločiem. Visas šīs firmas darījumos uzrāda PVN un daļa no tām to arī samaksā vai vismaz deklarē, taču īstais PVN izkrāpējs ir šīs shēmas sākumā.

Pirms preces nonākšanas pie gala īpašnieka, kurš to veikalā pārdod jau ar visu PVN, tā izceļojusies pa n-tajām firmām, un visbiežāk gala pārdevējs pat nezina, ka jau kaut kur preces pārdošanas līkloču sākumposmā valstij ir izkrāpts PVN.

Tikai tad, kad prece nonākusi pie gala pircēja, par šo darījumu un reāli iekasējamo PVN uzzina VID, kurš, sākot šķetināt šo «karuseli», tikai pēc ļoti rūpīgas, skrupulozas un ilgas dažādu uzņēmumu pārbaudes atduras pie shēmas sākumā esošā «čaulas» uzņēmuma, kurš labākajā gadījumā nav samaksājis PVN, bet sliktākajā - to pat atprasījis atpakaļ no valsts un pēc tam bankrotējis un likvidēts, bet tā īpašnieks nav reāli atrodams vai arī no viņa nav iespējams neko piedzīt.

Liberte ir pārliecināta, ka bankas nevar nepamanīt savstarpējos darījumus starp PVN «karuseļos» iesaistītajām firmām. Nereti viena firma tiek izmantota tikai vienam darījumam un pēc tam tiek likvidēta. Tāpat, pēc Libertes domām, bankai nevajadzētu paslīdēt garām faktam, ka viens un tas pats nominālais direktors dibina arvien jaunas firmas un ver vaļā arvien jaunus kontus, lai gan kompānijām nav nedz adekvātas atrašanās vietas, nedz aktīvu, nedz paša kapitāla, darbinieku iekārtu vai citu pazīmju, kas liecinātu par legālu un reālu uzņēmējdarbību. Tieši par šādiem darījumiem bankām būtu pienākums ziņot tiesībsargājošām iestādēm un VID, lai varētu atmaskot PVN krāpniekus, uzskata advokāte.

«Ir pilnīgi skaidrs, ka šajās shēmās tiek izmantotas universālās bankas, kas koncentrējas uz rezidentu apkalpošanu, jeb skandināvu lielās bankas. To nevar nepamanīt, un tās veic tepat dibināti fiktīvi uzņēmumi,» norāda Liberte.

Viņa ir pārliecināta, ka banku uzraugiem un tiesībsargājošām iestādēm vajadzētu rūpīgāk pētīt tā dēvēto rezidentu banku veiktos darījumus un to caurspīdīgumu, jo tieši tur atklātos daudz fiktīvu pārskaitījumu un fiktīvu darījumu, kas patiesībā veido PVN «karuseļa» ķēdes posmus.

Kā ir zināms, VID nodokļu parādu lielāko daļu veido kā reiz izkrāptais PVN, bet lielāko parādnieku TOP 20 ar teju 39 000 000 eiro lielo kopējo parādu veido daudzkārt pieminētas SIA AVT Nafta (3.vieta), SIA Baltic Lumber Products (7.vieta), SIA Future Vision (8.vieta), SIA Cobold (9.vieta), SIA East-west tranzsit (13.vieta), SIA New Way Forward (14.vieta), SIA ES Strateģija (15.vieta), SIA Aliminuim Production (16.vieta), SIA ORMUS (19.vieta), kas tika apkalpotas Swedbankā, Norvik bankā, SEB bankā un Nordea bankā.

KomentāriCopyLinkedIn Draugiem X
Svarīgākais
Uz augšu