«Cido»: par depozīta sistēmu jāturpina diskusijas; jābūt politiskai gribai kaut ko mainīt

BNS
CopyLinkedIn Draugiem X
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Foto: Evija Trifanova / LETA

Latvijā ir jāturpina diskusijas par dzērienu iepakojuma depozīta sistēmas ieviešanu, atzina dzērienu ražotāja «Cido grupa» ģenerāldirektors Marijus Kirstuks, atzīmējot, ka ir jābūt politiskai gribai kaut ko mainīt.

«Depozīta sistēma nodrošina to, ka pie ražotājiem nonāk atpakaļ vairāk nekā 90% iepakojumu. Uzskatu, ka par šo ir jāturpina diskusijas. Ir jābūt politiskajai gribai kaut ko mainīt. Ir dažādi varianti, kā uzlabot izlietotā iepakojuma savākšanas procesu. Tā kā depozīta sistēma ir diezgan dārga, var meklēt tai alternatīvas. Daudzās valstīs par to tiek runāts, taču viņiem ir vieglāk, jo viņiem jau ir strādājoša sistēma - viņi vienkārši var meklēt lētāku risinājumu. Mums šobrīd vispār nav risinājumu,» teica Kirstuks.

Viņš piebilda, ka «Cido grupa» nav saņēmusi atbildi no Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) uz pagājušā gada septembrī nosūtīto aicinājumu ieviest depozīta sistēmu dzērienu iepakojumam. «Nē, [atbildi nesaņēmām]. Iespējams, Latvija šobrīd nav tam gatava. Savukārt Lietuva to ieviesa šogad februārī, un tas varētu būt spiediens arī uz Latviju,» sacīja Kirstuks.

Viņš arī norādīja, ka Latvijā šobrīd darbojas «Zaļā punkta» konteineru sistēma, kas gan nestrādā ideāli, jo šādā veidā maksimums var savākt 70% atkritumu. «Pieļauju, ka vēl divus, trīs gadus var darboties pašreizējā sistēma, jo tā ir lētāka, bet tik un tā pienāks brīdis, kad būs jāizpilda Eiropas Savienības (ES) izvirzītie mērķi,» uzsvēra Kirstuks.

Pēc viņa teiktā, katru gadu pie ražotājiem atpakaļ nonākušā iepakojuma apmērs sarūk, jo ne visi patērētāji atkritumus šķiro. «Ir jāizglīto cilvēki, kā rīkoties, šķirot atkritumus. Tā ir diezgan dārga sistēma, patērētājiem tā nemaksā neko, bet nozarei gan. Viss iepakojums, ko izmantojam, var tikt izmantots vēlreiz,» uzsvēra «Cido grupas» ģenerāldirektors.

Aģentūra BNS jau vēstīja, ka pagājušā gada pavasarī VARAM atteicās no plāniem ieviest dzērienu iepakojumu obligāto depozīta sistēmu, lai tā vietā novirzītu līdzekļus dalītās atkritumu šķirošanas sistēmas attīstīšanai.

VARAM valsts sekretāra vietniece vides aizsardzības jautājumos Alda Ozola iepriekš norādīja, ka, izvērtējot ieguvumus un zaudējumus, VARAM darba grupa ir secinājusi, ka depozīta sistēmas ieviešana prasītu būtisku izdevumu pieaugumu, taču mērķis par atkritumu samazināšanu poligonos netiktu sasniegts. Pēc ministrijā paustā, kopējās izmaksas depozīta sistēmas ieviešanai būtu 20-26 miljoni eiro, turklāt sistēmas uzturēšanai katru gadu būtu nepieciešami vēl 12,8 miljoni eiro.

«Cido grupa» ir dibināta 1994.gadā, tās pamatkapitāls ir 1,117 miljoni eiro. Uzņēmuma kapitāla daļu lielākais īpašnieks ir Dānijas «Royal Unibrew» (99,99%), liecina informācija datubāzē «Lursoft». «Cido grupas» produktu portfelī ietilpst sulas, nektāri un sulu dzērieni, kā arī dabīgais minerālūdens, dzeramais ūdens un alus.

KomentāriCopyLinkedIn Draugiem X
Svarīgākais
Uz augšu