Finanšu ministrijas parlamentārais sekretārs Edgars Putra uzskata, ka banku jeb finanšu pakalpojumu nozarei Latvijā jāattīstās kvalitātes, nevis kvantitātes virzienā, lai arī Latvija pēc kāda laika varētu teikt tāpat kā Šveice, ka mūsu bankas strādā tik precīzi kā Šveices pulkstenis. Politiķis norāda uz banku svarīgo lomu ekonomikas izaugsmē, attīstot kreditēšanu.
«Mūsu ekonomika pēdējos gados ir augusi. 2014.gadā tie bija 2,4%, pērn jau 2,7%, un esmu pārliecināts, ka šogad sasniegsim 3%,» Latvijas ekonomisko izaugsmi vērtē Putra, atzīmējot, ka nākamgad iekšzemes kopprodukta pieaugums plānots jau 3,3% apmērā. Pēc viņa domām, daudzas valstis Eiropas Savienībā būtu ļoti priecīgas, ja augtu tikpat strauji kā Latvija šobrīd. Turklāt Latvijai ir veiksmīgi izdevies kompensēt Krievijas eksportā zaudēto ar sadarbības stiprināšanu ar citām valstīm.
Runājot par finanšu pakalpojumu sektoru, FM parlamentārais sekretārs uzsver, ka bankām būtu jāpārorientējas no kvantitātes uz kvalitāti. «Mēs līdz šim esam strādājuši pie kvantitātes, mazāk domājot par kvalitāti. To parāda visādi ar aizdomīgu naudu saistīti skandāli, fakts, ka Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) uzliek sodus. Bankas ir pierādījušas, ka prot paņemt naudu, prot paņemt arī nerezidentu naudu, jo tā sastāda 53% no noguldījumiem bankās. Tas ir labi, jo kreditējot šī nauda daļēji tiek investēta Latvijas ekonomikā - tiek iekasēti nodokļi par kapitāla pieaugumu un ir citi ieņēmumi. Bet tas mums kaut ko arī maksā,» atzīst Putra, norādot, ka par šo prasmi paņemt naudu Latvijai nākas maksāt ar kredītreitingu. «Kredītreitings ietekmē mūsu parādu, ietekmē mūsu uzņēmējdarbību, mums ir vairāk jāmaksā par valsts parāda apkalpošanu,» uzskata FM pārstāvis.
Pēc viņa domām, loģiski būtu, ka mums banku sektors ir spēcīgs, spēj piesaistīt nerezidentu naudu, arī no NVS valstīm, bet dara to bez pārkāpumiem un ar attiecīgu naudas plūsmas kontroli.,» uzsver Putra, norādot, ka pēdējie FKTK lēmumi, grozījumi kredītiestāžu likumā, kas ievērojami palielinās sodus par nepietiekošu līdzekļu kontroli, ir virziens, kas nozīmē kvalitāti.
Nesen ieceltā FKTK vadītāja Pētera Putniņa darbu viņš vērtē atzinīgi. «Es domāju, ka pirmie soļi ir pareizajā virzienā - vērsti uz to, lai strādātu kvalitātes, nevis kvantitātes virzienā. Tas nozīmē, ka ne tikai jauna slota tīri slauka, bet tie ir ilgtermiņa soļi, lai uzlabotu komercbanku darbības kvalitāti,» saka FM parlamentārais sekretārs. Pēc viņa domām, ir pareizi, ka likumprojektu izstrāde notiek FKTK, jo ir svarīgi, ka pati nozare un uzraugs strādātu pie tā, lai banku sektors pozitīvi ietekmētu Latvijas ekonomikas izaugsmi.
Pozitīvi Putra vērtē arī to, ka FKTK ir īpaša nodaļa, kas atbild par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanu, terorisma finansēšanas draudu novēršanu caur bankām. Turklāt šīs nodaļas darbiniekiem izvirzītas augstas profesionālās un reputācijas prasības.
Vienlaikus viņš arī gaida, ka bankas aktīvāk iesaistīsies uzņēmējdarbības kreditēšanā, it īpaši tautsaimniecības nozarē «Ilgtermiņā mēs gribam augt ar stabiliem 5% ilgākā laika posmā. Bankas ir viens no faktoriem, lai šī izaugsme būtu, lai investīcijas plūstu, lai uzņēmēji var šo naudu aizņemties. Mēs sagaidām, ka bankas tomēr aktīvi iesaistās uzņēmumu kreditēšanā, lai celtu IKP, eksporta rādītājus,» uzsver Putra. Viņš cer, ka bankas strādās pie inovatīvu produktu ieviešanas, savukārt FKTK ir jābūt gatavai pilnveidot normatīvo bāzi un uzraudzības instrumentus, lai spētu pilnvērtīgi kontrolēt jaunos inovatīvos banku produktus.
Par pozitīvu soli banku sektora uzlabošanā Putra uzskata piesaistīto ASV auditorkompāniju plānotos auditus Latvijas komercbankās. Kā jau ziņots, ASV konsultanti piesaistīti 14 nerezidentu sektorā strādājošo komercbanku darbības izvērtēšanai, un pārbaudes varētu noslēgties maija beigās. FKTK noteikusi, ka šīs pārbaudes jāveic tām bankām, kurām vairāk nekā 20% ir nerezidentu noguldījumi un kurām ir liels darījumu īpatsvars ASV dolāros.
Lai gan pārbaudāmo banku sarakstā nav Nordea bankas, kuras vārds izskanēja saistībā ar tā dēvētajiem Panamas dokumentiem un ofšoru kompāniju pakalpojumu piedāvāšanu, Putra neizslēdz, ka pārbaudei pakļauto banku saraksts var tikt papildināts un tajā varētu iekļaut arī Nordea, ja parādītos vairāk un konkrētāka informācija, nekā līdz šim izskanējusī.
Jautāts, vai no ārvalstīm nākošais spiediens stingrāk kontrolēt kredītiestādes nevarētu būt saistīts ar citu valstu greizsirdību par Latvijas spēju piesaistīt lielu daļu nerezidentu naudas, Putra norāda, ka mums ir jāprot izmantot prasme piesaistīt ārvalstu līdzekļus, bet jādara tas gudri un kvalitatīvi, lai nevarētu rasties aizdomas par netīrās naudas atmazgāšanu. Viņš atgādina, ka Igaunijas bankās nerezidentu noguldījumi veido vien 11%, Lietuvā vēl mazāk – 3%, kamēr Latvijā tie ir vairāk nekā puse. Putra ir pārliecināts, ka, uzlabojot kontroles mehānismus nerezidentu līdzekļu piesaistē, ilgtermiņā Latvija būs ieguvēja. «Mana vīzija ir, lai Latvija tāpat kā Šveice varētu teikt, ka bankas strādā tikpat precīzi kā Šveices pulkstenis. Es pieļauju, ka mēs uz to virzāmies,» rezumēja FM parlamentārais sekretārs.
