Ņemot vērā Latvijas ekonomikas pieauguma tempu samazinājumu, šogad ir jārēķinās ar, iespējams, mazākiem nodokļu ieņēmumiem budžetā nekā plānots, otrdien pēc tikšanās ar Valsts prezidentu Raimondu Vējoni atzina Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs.
Komentējot finanšu ministres Danas Reiznieces-Ozolas pausto, ka nodokļu izmaiņas Latvijā ir iespējamas, ja radīsies tāda nepieciešamība, Latvijas Bankas vadītājs uzsvēra, ka ar tām jābūt ļoti piesardzīgiem un uzmanīgiem. «Ja ir tautsaimniecības ekonomikas pieauguma tempu samazinājums,
mums jārēķinās ar to, ka mums budžetā gada beigās varētu būt mazāki nodokļu ienākumi un lielāks gada budžeta deficīts,
un attiecīgi arī lielāks ārējais parāds,» teica Rimšēvičs.
Viņš pastāstīja, ka ar Vējoni otrdien pārrunāja budžeta politiku un vispārējo tautsaimniecības attīstību. Latvijas Banka gaida šā gada pirmā ceturkšņa iekšzemes kopprodukta (IKP) datu paziņošanu, kad arī būs iespēja vairāk komentēt pašreizējo budžeta situāciju.
Valsts prezidenta kancelejas Preses dienestā pavēstīja, ka Rimšēvičs tikšanās laikā Valsts prezidentu iepazīstināja ar Latvijas tautsaimniecības attīstības tendencēm un būtiskākajiem izaicinājumiem, uzsverot, ka
būtiski uzlabojumi nepieciešami tādās jomās kā veselības aprūpe, izglītība, kā arī uzņēmējdarbības un tiesiskā vide.
Tāpat Rimšēvičs pauda, ka pagājušā gada nogalē Latvijas tautsaimniecības attīstība sabremzējās, apliecinot ārējās vides faktoru radīto augsto nenoteiktību un riskus, ko rada globālās ekonomikas norises, eiro zonas lēnie izaugsmes tempi un ekonomikas krīze Krievijā un ievērojamais rubļa kursa kritums.
Vējonis pēc tikšanās ar Rimšēviču norādīja, ka
Latvijā ir nepieciešama straujāka ekonomikas izaugsme, lai sasniegtu augstāku dzīves līmeni.
«Lai varētu atļauties augošus valsts budžeta tēriņus, ievērojami jākāpina arī budžeta ieņēmumi, bet
līdzšinējie ekonomikas pieauguma tempi nav pietiekami,
lai tos nodrošinātu un Latvija varētu sasniegt Eiropas Savienības vidējo attīstības līmeni,» teica Vējonis.
Viņš piebilda, ka lielākus budžeta ieņēmumus Latvijā varētu gūt, veicinot eksporta apmēru pieaugumu un turpinot Latvijas uzņēmēju jau veiksmīgi sākto eksporta tirgu diversificēšanu un jaunu tirgu apgūšanu.
Pēc viņa teiktā, izveidojot stratēģisku un konkurētspējīgu investīciju projektu portfeli, labākus rezultātus varētu sagaidīt investīciju piesaistes jomā, piesaistot Latvijas tirgum gan vietējās, gan arī ārvalstu investīcijas.
Tāpat
obligāti un neatliekami būtu plānveida pasākumi ēnu ekonomikas īpatsvara mazināšanai Latvijā.
«Saskaņā ar vietējo pētnieku aprēķiniem ēnu ekonomikas apmērs Latvijā veido aptuveni ceturto daļu iekšzemes kopprodukta. Izvairīšanās no pievienotās vērtības nodokļa nomaksas valstij ik gadu rada zaudējumus vairāk nekā 700 miljonu apmērā, kas pielīdzināms veselības nozares gada budžetam.
Situācija ir dramatiska, tā jārisina nekavējoties,»
uzsvēra Vējonis.
Tikšanās laikā amatpersonas apsprieda arī valsts budžeta bāzes izdevumu izvērtēšanu. Vējonis norādīja, ka svarīgi turpināt un pabeigt darbu pie valsts budžeta bāzes izdevumu izvērtēšanas, lai nodrošinātu efektīvākus, valsts prioritātēm un mērķiem atbilstošus, kā arī sabiedrībai saprotamus valsts budžeta tēriņus.
Jau ziņots, ka finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola otrdien Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēdē, prezentējot nozaru ministriju izdevumu 2017. līdz 2019.gadam pārskatīšanas sākotnējos rezultātus, atzina, ka Finanšu ministrija pieļauj nodokļu izmaiņas, ja tādas būs nepieciešamas, lai palielinātu valsts budžeta ieņēmumus, samazinātu nevienlīdzību un nodrošinātu uzņēmējdarbības konkurētspēju.
Tāpat ziņots, ka šā gada valsts konsolidētā budžeta ieņēmumi plānoti 7,4 miljardu eiro apmērā, savukārt izdevumi – 7,7 miljardi eiro. Pieļaujamais valsts budžeta deficīta līmenis ir 1% no IKP. Latvijas IKP faktiskajās cenās paredzēts 26,1 miljarda eiro apmērā, savukāt ekonomikas izaugsme - 3% apmērā. Vispārējās valdības budžeta ieņēmumu prognoze ir 34,3% apmērā no IKP, izdevumu prognoze 35,3% apmērā no IKP un valsts parāds 39,9% apmērā no IKP.
