Ja «Lattelecom» finanšu stāvoklis līdz šim bijis stabils, tad nākotnē bez iešanas mobilajā tirgū uzņēmuma attīstības iespējas ir ierobežotas, šodien Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijā sacīja «Lattelecom» valdes priekšsēdētājs Juris Gulbis.
Kā norādīja Gulbis, lai nodrošinātu pilna spektra pakalpojumu, «Lattelecom» patlaban pietrūkst mobilo sakaru, un to iegūšana ir mērķis, ko «Lattelecom» vēlētos sasniegt. «Ja «Lattelecom» finanšu stāvoklis līdz šim bijis stabils, tad nākotnē bez iešanas mobilajā tirgū mūsu attīstības iespējas ir stipri ierobežotas ārēju tirgus apstākļu rezultātā,» sacīja Gulbis.
Viņš norādīja, ka līdz ar jauno «Latvijas Mobilā telefona» (LMT) stratēģiju, kas ar zīmola maiņu tika aizsākta 2013.gadā, LMT plāno piedāvāt aizvien vairāk pakalpojumu, kādus jau nodrošina «Lattelecom». «Tas, ko mēs redzam, ka šāda attīstība prasa laiku, bet akcionāriem tās ir papildu investīcijas.»
Viņš arī norādīja uz kapitāla disbalansu abos uzņēmumos, proti, kamēr LMT saistību apjoms aug, «Lattelecom» izveidojis uzkrājumus. «No akcionāru viedokļa ir skaidrs kapitāla disbalanss abos uzņēmumos, kur «Lattelecom» ir uzkrājis būtiskus naudas līdzekļus, savukārt LMT ir apvienojis saistības. «Lattelecom» kā viens no LMT akcionāriem uzskata, ka nesabalansētā situācija jākoriģē,» sacīja Gulbis.
Kā ziņots, Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijas deputāti šodien nolēma aicināt Ministru kabinetu (MK) atlikt lēmuma pieņemšanu par rīcību ar abu uzņēmumu kapitāla daļām līdz brīdim, kad tiks veikta «objektīva un kvalitatīva sociālekonomiskās situācijas analīze».
Iepriekš ziņots, ka valdība 12.aprīlī plāno pieņemt lēmumu par turpmāko rīcību ar abu uzņēmumu kapitāla daļām. Pašlaik tiek izvērtēta iespēja uzņēmumus apvienot vai arī saglabāt pašreizējo situāciju, abos variantos saglabājot valsts kontroli pār uzņēmumu daļām.
Pagājušā gada 20.novembrī tika saņemts abu uzņēmumu apvienošanas piedāvājums no «TeliaSonera», un līdz šā gada 22.janvārim uzņēmums gaidīja Latvijas valdības atbildi. Tomēr tika izlemts, ka par turpmāko rīcību ar LMT un «Lattelecom» valsts kapitāldaļām lems jaunā, Māra Kučinska (ZZS) vadītā valdība.
«Lattelecom» un LMT darbības uzlabošanas darba grupa patlaban izskata tikai divus iespējamos scenārijus - abu uzņēmumu apvienošanu vai pašreizējās situācijas saglabāšanu, žurnālistiem iepriekš sacīja ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens (V).
Ašeradens pauda, ka «Lattelecom» un LMT darbības uzlabošanu varētu turpināt uz pašreizējās īpašnieku modeļa bāzes.
Savukārt finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS) uzskata, ka valstij kā «Lattelecom» un LMT akcionārei ir jābūt atbildīgai par savu aktīvu efektīvu izmantošanu, tāpēc uzņēmumu apvienošana būtu lietderīga. Finanšu ministres ieskatā, būtu prātīgi piedāvāt Skandināvijas telekomunikāciju koncernam «TeliaSonera» atbalstīt uzņēmumu apvienošanu, valstij saglabājot kontroli pār uzņēmumu daļām.
Ekonomikas ministrs iepriekš tikās ar Skandināvijas telekomunikāciju uzņēmuma «TeliaSonera» pārstāvjiem, lai uzklausītu ārvalstu investora redzējumu par «Lattelecom» un LMT attīstību un iespējamo turpmāko sadarbības modeli. Tikšanās laikā «TeliaSonera» sniedza informāciju par uzņēmuma darbības stratēģiju Baltijas reģionā un iespējamiem turpmākās attīstības scenārijiem. «TeliaSonera» apstiprināja, ka plāno turpināt strādāt telekomunikāciju nozarē Baltijā un vērtē investīcijas Baltijas telekomunikāciju uzņēmumos kā ilgtermiņa investīcijas.
«TeliaSonera» pārstāvji kā labāko uzņēmumu turpmākās attīstības scenāriju redz «Lattelecom» un LMT apvienošanu, tādējādi nodrošinot efektīvāku abu uzņēmumu resursu izmantošanu. Uzņēmumu apvienošana ļautu arī optimizēt turpmāk nepieciešamo investīciju apjomu uzņēmumu konkurētspējas saglabāšanai un rezultātā uzlabotu patērētājiem sniegto pakalpojumu kvalitāti un pieejamību.
