Koalīcijas politiķi: «Liepājas metalurgam» aizdotie valsts līdzekļi jāatgūst

LETA
CopyLinkedIn Draugiem X
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Foto: Evija Trifanova / LETA

Valdošās koalīcijas politiķi par prioritāti uzskata AS «KVV Liepājas metalurgs» tāda darbības scenārija atbalstīšanu, kas ļaus virzīties uz aizdoto valsts līdzekļu atgūšanu.

Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Augusts Brigmanis uzskata, ka valstij nevajag «KVV Liepājas metalurgā» ieguldīt papildu naudu, jo nepieciešams tikt skaidrībā, vai tiks atgūti tie līdzekļi, kas uzņēmumam jau iepriekš ir iedoti.

Taujāts par uzņēmuma nākotni un situāciju ar darbiniekiem, Brigmanis norādīja, ka diezin vai darbinieki labi jūtas uzņēmumā, kur valda neziņa par to, kas notiks rīt. Tāpat darbiniekiem nav labi būt situācijā, kurā katru brīdi ir bažas, ka netiks samaksāta alga. Politiķis pauda, ka uzņēmuma un darbinieku nākotne ir problēma Liepājai, taču ātras receptes vai risinājuma šai situācijai nav. Brigmanis gan piebilda, ka valdība pašlaik strādā pie tā, lai rastu risinājumu uzņēmuma situācijai.

Arī nacionālās apvienības «Visu Latvijai!»-«Tēvzemei un brīvībai»/LNNK līdzpriekšsēdētājs Gaidis Bērziņš pauda, ka primāri jāstrādā pie tā, lai valsts varētu atgūt līdz šim ieguldīto naudu. VL-TB/LNNK nav apspriedusi jautājumu par iespēju uzņēmumā ieguldīt papildu līdzekļus, bet pats politiķis uz šādu iespēju raugās piesardzīgi. Viņš arī vērsa uzmanību, ka uzņēmuma akcionāri pašlaik valdībai piedāvā dažādus plānus, kas nav izdevīgi no ekonomiskā viedokļa.

«Vienotības» Saeimas frakcijas vadītāja vietnieks Edvards Smiltēns arī pauda, ka svarīgi, lai tiktu atgūta nodokļu maksātāju nauda. Tāpat jāizvērtē, vai iespējams uzņēmumu «reanimēt» un nodrošināt tā darbību nākotnē ar pašreizējiem vai citiem investoriem. Viņš uzsvēra, ka valdība vērtē situāciju ar «KVV Liepājas metalurgu» un iespējamos risinājumus.

Kā ziņots, valdība šonedēļ nolēma sarunas par «KVV Liepājas metalurga» restrukturizāciju nodot Privatizācijas aģentūras (PA) dibinātas kapitālsabiedrības kompetencē, kas neizslēdz metalurģijas uzņēmumam izsniegtā kredīta atmaksas grafika pārskatīšanu.

Finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS) žurnālistiem norādīja, ka valdība uzdeva PA sadarbībā ar Valsts kasi ne vēlāk kā līdz šā gada 1.jūnijam ziņot par progresu «KVV Liepājas metalurga» restrukturizācijas procesā.

Ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens (V) skaidroja, ka PA kapitālsabiedrība ar «KVV Liepājas metalurgu» risinās jautājumu par to, kā valsts varēs atgūt savu aizdevumu uzņēmumam 60 miljonu eiro apmērā.

Lai gan patlaban uzņēmumam «KVV Liepājas metalurgs» ir problēmas, norakstīt to kā neveiksmes stāstu noteikti nevar, iepriekš medijiem atzina Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS). «Nekādā gadījumā «KVV Liepājas metalurgs» nav jānoraksta. Viss ir akcionāru rokās,» viņš uzsvēra. Turklāt valdība ir skaidri pateikusi, ka netiks ieguldīti papildu līdzekļi, lai glābtu vai pārņemtu uzņēmumu.

Jau vēstīts, ka Ukrainas investori «KVV Group» ir pieņēmuši lēmumu par AS «KVV Liepājas metalurga» rūpnīcas konservāciju. Šādu lēmumu «KVV Group» vadība pieņēmusi, ņemot vērā to, ka saglabājas ilgtermiņa negatīvie faktori, kas rada šķēršļus uzņēmuma darbībai - «pasaules metalurģijas tirgu pārņēmusī krīze, parādsaistības nodrošinātajiem kreditoriem un valsts neieinteresētība sniegt atbalstu nozarei».

Iekonservējot rūpnīcu, «KVV Liepājas metalurgs» plāno atlaist ap 300 darbinieku, bet aptuveni 100 darbiniekus paturēs tā sauktajā dežūrrežīmā.

KomentāriCopyLinkedIn Draugiem X
Svarīgākais
Uz augšu