Liepājas metālapstrādes uzņēmuma «KVV Liepājas metalurgs» (KVV) Valsts kasē iesniegtais restrukturizācijas plāns nav sagatavots, ņemot vērā valsts intereses vai ilgtermiņa darbības nodomus, atzina finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola.
Reizniece-Ozola: KVV restrukturizācijas plāns nav sagatavots atbilstoši valsts interesēm
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Plāns vēl tiek vērtēts, tomēr ministres sākotnējais vērtējums par to ir diezgan kritisks. «Jāatzīst, ka plāns nav sagatavots, ņemot vērā valsts intereses vai nopietnus uzņēmuma ilgtermiņa darbības nodomus. Tas ir sagatavots tīri no esošo akcionāru intereses viedokļa, un es skeptiski raugos, ka ar dažādiem atsevišķiem risinājumiem, kas ir vērsti uz īstermiņa apgrozāmo līdzekļu nodrošināšanu, mēs varam atrisināt uzņēmuma ilgtermiņa darbību,» teica Reizniece-Ozola.
Tāpat viņa atturējās prognozēt, cik ilgi varētu notikt plāna izvērtēšana, norādot, ka to dara Valsts kase.
Savukārt, atbildot uz jautājumu, kas notiks tad, ja KVV tiešām apturēs ražošanu un atlaidīs darbiniekus, finanšu ministre pauda, ka tad arī tiks izdomāts kāds konkrēts risinājums. «Šobrīd tiek analizēti dažādi varianti, bet es nesteigšos notikumiem pa priekšu,» teica ministre.
KVV ceturtdien paziņoja, ka apsver apturēt ražošanu un iekonservēt rūpnīcu, ja valdība nākamās nedēļas sēdē nepieņems konstruktīvus lēmumus saistībā ar kompānijas finansiālajām grūtībām.
Aģentūra BNS rakstīja, ka KVV iesniedzis Valsts kasei jaunu uzņēmuma biznesa plānu, kas ietver maksājumu grafiku un plānu, kā apkalpot 70 miljonu eiro parādu, ieskaitot arī maksājumu atlikšanu līdz 2020.gadam.
Kopā ar jaunu pamatparāda maksājumu grafiku piedāvātajā plānā paredzēta arī uzņēmuma profilam neatbilstošo aktīvus pārdošana. Atbilstoši neatkarīga auditora novērtējumam neprofila aktīvu realizācija uzņēmumam ļautu iegūt četrus līdz piecus miljonus eiro. Paredzams, ka lielākā daļa līdzekļu, kas tiks iegūta no neprofila aktīvu pārdošanas, tiks investēta uzņēmuma velmēšanas ceha modernizācijā. Atlikušo daļu paredzēts novirzīt KVV parādu dzēšanai un apgrozāmo līdzekļu papildināšanai.
Tāpat vēstīts, ka KVV piemeklējušas finansiālas problēmas. Uzņēmums tās skaidro ar augstajiem elektroenerģijas tarifiem, kā arī problemātisko situāciju metalurģijas nozarē visā Eiropā. Kompānijai bijušas problēmas veikt energomaksājumus, maksājumu valstij par rūpnīcu, kā arī darba algas strādniekiem.
2014.gada 2.oktobrī tika parakstīts līgums par «Liepājas metalurga» pamatražotnes pārdošanu Ukrainas «KVV Group», kas par «Liepājas metalurga» pamatražotnes iegādi apņēmies samaksāt 107 miljonus eiro vairākos maksājumos 10 gadu laikā.