Eksperts: Ekonomikas izrāviens Latvijā šogad nav gaidāms

Banka «Citadele» prognozē, ka IKP šogad varētu palielināties par 2,9%, kas ir nedaudz straujāk par pagājušā gada izaugsmi. Par salīdzinoši stabilu ekonomikas attīstību šogad liecina arī apsteidzošie uzņēmēju noskaņojuma rādītāji.

Pērn gada pēdējā ceturksnī Latvijas ekonomikas izaugsme nedaudz piebremzējusies un salīdzinājumā ar 2014.gada ceturto ceturksni iekšzemes kopprodukts (IKP) palielinājies par 2,7%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes publicētie dati. 2015.gadā kopumā Latvijas ekonomika auga par 2,7%, un šāds nesteidzīgs pieaugums 2,5-3% robežās Latvijā turpinās jau kopš 2013.gada sākuma. IKP izaugsme pērn pēdējā ceturksnī bija zemāka nekā trešajā ceturksnī, kad IKP gada pieaugums bija 3,5%. Savukārt salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni pēc sezonāli izlīdzinātajiem datiem 2015.gada ceturtajā ceturksnī IKP pat samazinājās par 0,3%, kas ir vājākais ceturkšņa rezultāts kopš 2013.gada. Lai arī sezonāli izlīdzinātie dati ceturkšņu griezumā ir ļoti svārstīgi un tie arī tiek bieži koriģēti, tas ir signāls ka Latvijas ekonomikas izaugsme pašlaik nav pārāk stipra un ekonomikas izrāviens šogad nav gaidāms, secina ekonomists.

Jaunākie IKP dati liecina, ka izaugsmi joprojām pamatā nodrošina iekšējais patēriņš un eksporta pieaugums turpina svārstīties ap nulles punktu.

No nozaru puses skatoties, pērn visstraujāk augušas izmitināšanas un ēdināšanas, lauksaimniecības, kā arī mākslas un atpūtas nozares. Šo nozaru izlaide 2015.gadā salīdzinājumā ar 2014. gadu palielinājusies par attiecīgi 6%, 5% un 4,7%. Tāpat par 4,3% pērn augsi izlaide apstrādes rūpniecība, savukārt būvniecībā un transporta izlaide kritusies par attiecīgi 1,1% un 0,1%.

Lai arī uz kopējā IKP pieauguma fona apstrādes rūpniecības sniegums pērn ir visnotaļ atzīstams, kopējos ciparus pērn ievērojami uzlaboja AS «KVV Liepājas metalurgs» darbības atjaunošana. Bez šī faktora apstrādes rūpniecības izlaides pieaugums pagājušajā gadā tikai nedaudz pārsniegtu nulles līmeni, jo straujais pieaugums kokapstrādē un datoru ražošanā pērn spēja tikai kompensēt kritumu sankciju skartajā pārtikas rūpniecībā, kā arī samazinājumu apģērbu un būvmateriālu ražošanā, skaidro Āboliņš.

Bankas «Citadele» ekonomists domā, ka arī šogad ekonomikas izaugsmi pamatā nodrošinās iekšējais patēriņš. Pēdējos divos gados vidējā darba samaksa Latvijā augsi par 6,8% gadā, kas kopā ar nodarbināto skaita pieaugumu un darbaspēka nodokļu samazinājumu ievērojami kāpināja mājsaimniecību pirktspēju. Lai gan darba samaksas un nodarbinātības pieaugums šogad, visticamāk, būs lēnāks nekā iepriekšējos gados, tam patēriņa pieaugumu īpaši ietekmēt nevajadzētu. Zemās naftas cenas tikai pēdējos mēnešos sāk atspoguļoties mājsaimniecību apkures rēķinos, un tas šogad dos papildu stimulu mājsaimniecību patēriņam.

Galvenie faktori, kas šogad kavēs straujāku ekonomikas izaugsmi, ir atkārtota AS «KVV Liepājas metalurgs» darbības apturēšana, tālāka ekonomikas lejupslīde Krievijā, kavēšanās ar Eiropas Savienības fondu apguvi un apgrozījuma kritums ostās un dzelzceļā gada pirmajos mēnešos. Apsteidzošie rādītāji liecina, ka līdz ar kavēšanos Eiropas Savienības fondu apguvē būvniecībā izlaides kritums šogad pat varētu tuvoties divciparu skaitlim. Papildu tam kopš šī gada sākuma finanšu tirgos ievērojami augušas bažas par pasaules ekonomikas attīstību, kas liek domāt, ka riski Latvijas ekonomikas attīstībai šogad drīzāk ir lejupvērsti, norāda Āboliņš.

Ņemot vērā Eiropa Savienības fondu apguves paātrināšanos, pakāpenisku pieaugumu eksportā un kreditēšanas cikla pāreju pozitīvajā fāzē, IKP izaugsme 2017. un 2018.gadā varētu paātrināties. Taču līdz ar straujāku izaugsmi par galveno izaicinājumu ekonomikas izaugsmei tuvākajos gados kļūs darba tirgus.