Nākotnes indikatoru kopums ir Latvijas ekonomikai diezgan labvēlīgs. Kreditēšana sāk atjaunoties, un pēc dažiem ceturkšņiem tā būs nostiprinājusies. Tajā brīdī sāks plašākā straumē plūst šobrīd aizkavētie Eiropas Savienības (ES) fondu līdzekļi, un nav izslēgts, ka tad saistībā ar darba tirgu visbiežāk pieminētā problēma būs pārkaršana, norāda «DNB bankas» ekonomikas eksperts Pēteris Strautiņš.
Pagājušā gada nogalē darba meklētāju īpatsvars turpināja samazināties, bet ar lēnāko ātrumu kopš 2010.gada vidus, kad Latvijas darba tirgus tikai sāka pārvarēt krīzi. Bezdarba līmenis gada griezumā samazinājās no 10,2% līdz 9,8%.
Bezdarbs būtu sarucis straujāk, ja nebūtu kāpis ekonomiski aktīvo cilvēku īpatsvars, uzskata eksperts. Ekonomiski neaktīvo iedzīvotāju skaits gada laikā ir sarucis ļoti strauji, par 39 100, tāda ir arī ilglaicīgā tendence. Pagājušā gada beigās 15-74 gadus veco cilvēku grupā bija 466 600 ekonomiski neaktīvo, bet pirms 13 gadiem viņu bija 670 300. Iedzīvotāju skaits ir samazinājies, taču ne tik strauji, norāda Strautiņš.
Eksperts piebilst, ka pagājušā gada ceturtajā ceturksnī nodarbinātības pieaugums gada griezumā it kā bijis straujš - par 17 900 jeb 2%. Taču 2014.gada otrajā pusē nodarbināto skaits darbaspēka apsekojuma datos samazinājās grūti saprotamu iemeslu dēļ, disonējot ar kopējo darba tirgus ainu.
«Nodarbinātības tendenču lielā kopaina ir statiska - jau trīs gadus strādājošo skaits ir gandrīz nemainīgs, pārsvarā turoties pie 900 000 vai nedaudz zem šī līmeņa. 2015.gada beigās strādājošo skaits bija tieši tāds, kāds tas bija divus gadu iepriekš, un par 7000 lielāks nekā pirms trīs gadiem. Darbvietu skaits strauji nepieaug, bet ar to pietiek, lai uzlabotu sarukušā darbaspējīgo iedzīvotāju kopuma pārstāvju iespējas,» skaidro Strautiņš.
Cerības atrast darbu zaudējušo cilvēku skaits pagājušā gada beigās bija 20 400, līdz šim nozīmīgi zemāks tas bija tikai vienu gadu nekustamā īpašuma buma kulminācijas brīdī, atgādina eksperts. Kopš 2002.gada par apmēram trešdaļu jeb gandrīz 100 000 ir samazinājies pensionāru skaits vecumā līdz 74 gadiem, kuri saņem tikai pensiju - līdz 215 600 pagājušā gada beigās. Kopējais iedzīvotāju skaits 65-74 gadu vecuma grupā šajā laikā samazinājies daudz lēnāk - par 10%.
«Acīmredzot tas, ka tipisks darbs mūsdienās kļuvis fiziski vieglāks, dažkārt veicams attālināti, elastīgāks laika ziņā, arī interesantāks un labāk atalgots, pamudina lielāku senioru īpatsvaru turpināt pelnīt pēc aiziešanas pensijā. Ietekme ir arī pensionēšanās vecuma celšanai, bet tas noteikti nav vienīgais faktors,» saka Strautiņš.
Darba tirgus piedāvātās iespējas pievilcīgākas dara nozaru struktūras maiņa, uzskata Strautiņš. Strādājošo kopējais skaits Latvijā joprojām ir zem «trekno gadu» pīķa līmeņa, kuru sasniegt nākotnē varētu ļaut tikai ļoti liela imigrācija un/vai repatriācija. Taču uz uzņēmumu apsekojuma balstītie darbvietu skaita dati rāda, ka komerciālajās zināšanu ekonomikas nozarēs - finanšu pakalpojumos, komercpakalpojumos, programmēšanā, sakaru pakalpojumos u.c. - nodarbinātība jau pārsniedz 2007.gada līmeni un turpina strauji augt.
«Tas ir ļoti svarīgs fakts, kas vēsta par Latvijas ekonomikas strukturālajām izmaiņām. Šajās nozarēs atalgojums mēdz ievērojami pārsniegt vidējo, darbs tajās ir interesantāks. Šīs darbvietas galvenokārt atrodas Rīgā, vai tas ir labi vai slikti - uz to var skatīties dažādi,» saka Strautiņš.
«Aktīvo cilvēku īpatsvara pieaugums ir apsveicama lieta. Tas atspoguļo ar tautsaimniecības tālāko progresu saistīto cerību vairošanos sabiedrībā. Šīs cerības būs jāattaisno, citādi var sekot jauna vilšanās. Ir labas iespējas no tās izvairīties, jo esam sasnieguši ekonomikas cikla fāzi, kad cerīgs skatījums uz nākotni pats par sevi var daudz mainīt. Gaiša ticība nākotnei var ļoti maz līdzēt, ja nav naudas, bet šobrīd valsts iedzīvotāju rīcībā esošais naudas daudzums ir lielāks nekā jebkad, bet parādu līmenis sasniedzis uz Eiropas kopējā fona ļoti zemu punktu, kas palielina aizņemšanās iespējas,» piebilst Strautiņš.
