Pretošanās Transatlantiskās tirdzniecības un investīciju partnerības nolīgumam (TTIP) starp ASV un Eiropas Savienību (ES) apdraudētu ES vēlmi nodrošināt sev jauna līmeņa globālo lomu, šādu viedokli Saeimā notiekošajā konferencē «ES: Latvijas prezidentūras nozīme» pauda Eiropas Ārējās darbības dienesta eksperts Pēteris Ustubs.
Eksperts: Pretošanās TTIP apdraudētu ES vēlmi nodrošināt sev jauna līmeņa globālo lomu
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Runājot par ES rīcībā esošajiem instrumentiem, lai nodrošinātu savu vietu globālajā arēnā, eksperts norādīja, ka valstu savienībai nepieciešams beidzot pildīt savus mājasdarbus. Kā vienu no piemēriem Ustubs minēja rūpes par ES kaimiņiem un to apkaimi, jo ES nevar uzņemties globālu lomu, ja tās kaimiņvalstīs netiek nodrošināta stabilitāte, izaugsme un labklājība.
«Stabilitāte nāk par noteiktu cenu un prasa zināmus upurus. ES šajā jautājumā jāuzklausa dalībvalstu, kā arī partnervalstu nostāja un viedokļi,» sacīja Ustubs.
Tāpat viņa ieskatā ES ir jāizmanto tirdzniecības līgumi, bet pretošanās TTIP nozīmētu ES attīstības apdraudēšanu. «TTIP nodrošinātu ES jauna līmeņa globālu lomu. Šī ir iespēja, kuru nedrīkst palaist garām,» uzskata Eiropas Ārējās darbības dienesta eksperts.
Ustubs piebilda, ka no Latvijas puses sadarbība ar partneriem ASV jāsāk un jāatbalsta jau tagad, lai brīdī, kad līgums tiek noslēgts, «mēs esam gatavi».
Jau vēstīts, ka pēc TTIP stāšanās spēkā lielākais iekšzemes kopprodukta (IKP) pieaugums tiek prognozēts Lietuvai, secināts «AmCham EU» veiktajā pētījumā.
Faktu lapā par Igauniju vērsta uzmanība tam, ka Igaunijai, gluži kā Latvijai, nav stipru ekonomisko saišu ar ASV, tomēr TTIP noslēgšana varētu veicināt ienākumu pieaugumu atsevišķai nodarbināto grupai, kā arī zemākas produktu cenas. Plānots, ka Igaunijas IKP pieaugs par 0,1%, bet eksports uz ASV pieaugs par 13%. Investīciju jomā Igaunijai gan tiek prognozēts samazinājums par 0,2%, bet patēriņa cenas samazinātos par 0,1%.
Lietuvai IKP pieaugums prognozēts par 1,6%, savukārt eksports uz ASV par 18%. Tikmēr patēriņa cenas samazināsies par 0,9%, bet investīciju pieaugums prognozēts par 1,7%.
LETA jau iepriekš ziņoja, ka Latvijas iekšzemes kopprodukts pēc TTIP nolīguma stāšanās spēkā palielinātos par 0,4%, eksports uz ASV par 15%, bet patēriņa cenas samazinātos par 0,2%. Investīciju pieaugums Latvijai prognozēts par 0,3%.
Attiecībā uz eksportu lielāko pieaugumu Latvijā varētu gūt pārtikas produktu joma, kurai paredzēts 35 miljonu eiro pieaugums, ķīmijas un farmācijas produktiem - par 9 miljoniem eiro, rūpniecības nozarei - par 8 miljoniem eiro, elektriskajām iekārtām - par 6 miljoniem eiro, bet dažāda veida mašinērijai - par 6 miljoniem eiro.
Cenu samazinājums par 2,2% prognozēts mehāniskajiem transportlīdzekļiem, transporta iekārtām par 0,5%, ķīmijas un farmācijas produktiem par 0,3%, metāla un metāla produkcijai arī par 0,3%, bet pārtikai par 0,2%.